Daudzeses pagasta “Jaunpātēs” jau otro gadu saimnieko keramiķe Vēsma Toča. Vēsmas kundze ir rīdziniece, taču nu pārcēlusies uz laukiem, kur skaistā meža ielokā top māla trauki.
Daudzeses pagasta “Jaunpātēs” jau otro gadu saimnieko keramiķe Vēsma Toča. Vēsmas kundze ir rīdziniece, taču nu pārcēlusies uz laukiem, kur skaistā meža ielokā top māla trauki.
Būvēs cepli
— “Jaunpātes” ir mana vīra vecāku mājas, — saka Vēsma Toča. — Pēc vīratēva nāves mums nācās izlemt — pārcelties no galvaspilsētas uz laukiem vai māju pārdot. Mājas ir jaukā meža ielokā, netālu upīte. Rīgas burzma un nemitīgā steiga bija apnikusi, tāpēc no pilsētniekiem kļuvām par lauciniekiem.
Strādāt ar mālu tikpat labi varu kā pilsētā, tā arī laukos. Ir virpa, vienīgi gatavie trauki jāved uz Rīgu apdedzināt. Mūsmājās nav pietiekami laba elektroapgāde, lai darbinātu elektrisko apdedzināšanas krāsni. Lai traukus pārklātu ar glazūru, tie jākarsē ļoti augstā temperatūrā. Vīrs plāno būvēt ar malku kurināmu cepli. Taču līdz tam vēl kāds laiks jāpagaida.
Mācās pie meistariem
Vēsma Toča savlaik strādājusi keramikas darbnīcā Rīgā, kur iemācījusies darboties ar mālu. Strādājusi arī uzņēmumā “Daiļrade”. Veidošanu mālā mācījusies arī pie vairākiem Latvijā pazīstamiem keramiķiem.
Vēsmas kundze izgatavo pasūtījuma darbus dažādām firmām.
— Šobrīd izpildu kompānijas “Microsoft” pārstāvniecības pasūtījumu, — saka keramiķe. — Jāizgatavo māla puķpodi. Apskatīju telpas, sagatavoju skices, pasūtītāji izvēlējās piemērotākās, un sākās darbs.
Mālus atrod pie mājām
Vēsmai Točai nejauši kādā laukā netālu no mājas izdevies atrast veidošanai piemērotus mālus.
— Zeme pie mūsu mājām smilšaina, — tā Vēsma Toča. — Taču kādā laukā lietus laikā vienmēr krājas ūdens. Tur bija ierakts vecs stabs, kurš traucēja pļaut zāli. Izrokot stabu, atklājām, ka te ir lielisks māls. Tas, protams, jāskalo, lai tiktu vaļā no piemaisījumiem, kuri apdedzināšanas laikā sadeg, un trauki kļūst neizturīgi. Protams, vienkāršāk ir pirkt speciāli veidošanai sagatavotos mālus, kurus ražo Jelgavā vai ieved no Lietuvas, tomēr trauki no pašu sagatavotajiem māliem šķiet mīļāki.
Brūnais un zilais
Māksliniece idejas jauniem darbiem, īpaši krāsu salikumus, noskata dabā.
— Savlaik dzīvoju Carnikavā, — viņa saka. — Stundām ilgi pastaigājos gar jūras krastu. Tur noskatītas daudzas idejas. Varbūt tāpēc manos darbos bieži vien dominē zilie un zilganzaļie toņi. Savukārt rudeņos un pavasaros var ieraudzīt apbrīnojami plašu brūno toņu gammu. Dažkārt idejas nosapņoju. Pēkšņi pamostos un saprotu, ka doma tūlīt pat jāuzskicē, citādi no rīta tā jau būs pagaisusi. Dažkārt šādās reizēs tūlīt pat sēžos pie virpas un darbojos, kamēr trauks gatavs.
