Aizkraukle ir viena no nedaudzajām Latvijas pilsētām, kurai dota iespēja tieši piedalīties Latvijas hokeja attīstībā.
Aizkraukle ir viena no nedaudzajām Latvijas pilsētām, kurai dota iespēja tieši piedalīties Latvijas hokeja attīstībā. Aizkraukles hokeja klubs “Lavīna” noorganizējis vairākas bērnu hokeja komndas, kuras ar dažādiem panākumiem piedalās valsts mēroga sacensībās.
Viss būtu labi, ja mēs būtu pārliecināti par kluba nākotni, par tradīciju pārmantojamību. Vecākajās grupās komandas ir nokomplektētas, bet jaunākajās nav. Visjaunākajā grupā (1995. gadā dzimuši un jaunāki) ir tikai divi jaunie hokejisti, kuri spēlē ilgāk nekā gadu, un daži tikko spēlēt sākuši. Tādēļ nav izdevies nokomplektēt hokeja komandu, un šī vecuma bērni sacensībās piedalās kopā ar Daugavpils komandu “DLS”. Situācija klubā ir interesanta arī tāpēc, ka liela daļa jauniešu nav no Aizkraukles, bet no Sērenes, Kokneses, Jaunjelgavas, pat no Pļaviņām un Madonas.
Bērniem patīk spēlēt hokeju. Šī spēle ir interesanta un aizraujoša. Mūsu laikmetā, kad bērni lielāko daļu laika pavada skolā, pie datoriem un televizoriem, sportiskās aktivitātes dod viņiem iespēju atpūsties no psiholoģiskās piepūles un vienlaikus attīstīt veiklību, ātrumu, koncentrēšanās spējas un fizisko spēku.
Šķiet, ka hokejs ir ļoti traumatisks sportaveids, bet tas tā nav. Hokejisti ietērpti “bruņās” un cīnās nevis ar dūrēm, bet ar nūjām un par ripām. Jā, tā ir spēka spēle un tajā pašā laikā izturības, apņēmības, ātruma, reakcijas un mērķtiecības piepildīta. Bērni psiholoģiski norūdās, un, gūstot panākumus hokejā, arī citās dzīves jomās viņiem būs vieglāk sevi apliecināt.
Nodarbojoties ar hokeju, slodze palielinās ne tikai bērniem, bet arī vecākiem. No tā nav jābaidās, jo prieks, ko gūst par bērna panākumiem, ir tā vērts. Kā ikvienā projektā, arī šajā ir grūtības. Problēmas, kuras rodas treniņu procesā, iespējams risināt, vecākiem savstarpēji izpalīdzot viens otram. Klubam ir formastērpi, kurus var iedot jaunajiem hokejistiem. Aprīkojumu, ja ir vēlēšanās, var iegūt no citiem bērniem, jo viņi, ātri augot, to nespēj novalkāt. Tas viss nedaudz samazina izmaksas. Neviens neatsaka padomu, ja rodas kādi jautājumi. “Lavīnas” bērnus trenē labs un Latvijā pazīstams treneris — Ojārs Rode.
Lielākā daļa no mums ir Latvijas hokeja fani. Gribam Latvijas sporta un arī hokeja uzplaukumu, lai Latvijas vārds izskan pasaulē, bet par to jārūpējas krietni pirms pasaules čempionātiem. Mums vajadzīga jauna hokejistu maiņa un līdzekļi, kurus varam viņos ieguldīt. Kāds gan lepnums mūs pārņemtu, ja pēc pāris gadiem varētu teikt: “Es esmu no Aizkraukles, kurā ir labākā hokeja komanda Latvijā.” Atceros ģenerāļa Jura Vectirāna uzrunu pilsētas svētkos. Lepnumu, ar kādu viņš teica, ka ir no Jaunjelgavas, ka viņa dēls dien miera misijā un kā krietns cilvēks nes sava novada slavu pasaulē. Iespējams, pienāks diena, kad pēc vairākiem gadiem aizkrauklieši varēs teikt: lūk, tas pasaules čempions ir aizkrauklietis. Viss ir iespējams, bet pašlaik tas prasa lielu spēku, ieguldījumu un apņēmību.
