Kaspara Ēveļa informācijai “Par naudas sadali gatavi izkauties”.
Kaspara Ēveļa informācijai “Par naudas sadali gatavi izkauties”:
“Negribu strīdēties par volejbola vai futbola nozīmi, bet gribu ierosināt Aizkraukles domes deputātiem padomāt par tiem 300 un vairāk jauniešiem, kuri jau 2003. gada rudenī E. Zēbergam un V. Plūmem iesniedza vēstuli par skeitparka ierīkošanu. Vai tā vienīgā rampa neapgaismotā mašīnu stāvlaukumā pie “Betas” ir domes atbilde uz jauniešu lūgumu? Un vai vispār Aizkrauklē ir padomāts par tiem jauniešiem, kuri vairs nespēlējas smilšukastē, bet vēlas skeitot, skrituļot un braukāt ar BMX? Laikam šie jaunieši netiek sadzirdēti, jo nebūs balsotāji vēlēšanās. Skumji…”
Vīlusies māmiņa
Kaspara Ēveļa viedoklim “Bezdarbnieks no skolas sola”:
“Man atliek tikai piekrist. Jauniešiem nav darbavietu, bez pieredzes viņus neviens darbā neņem, ja nav pazīšanās vai radniecības ar kaut ko. Nu, kas vēl? Paliek tikai ārzemes ar melnajiem darbiem. Kas tur pārsteidzošs? Lai raksta autors padomā pats, kur jaunietis var atrast darbu Aizkrauklē pēc vidusskolas? Par krāvēju pie Vaivara vai “Nelsa” kokzāģētavā? Ticiet man, jaunietis to negrib. Jo katrs normāls jauns cilvēks grib strādāt, pakāpties karjerā (lai arī no nulles) un arī nopelnīt. Neviens negrib ņemt darbā cilvēku, kam Curriculum Vitae vīd ieraksts: darbs gaterī vai pastnieks Aizkraukles pastā, jo tas uzreiz uzspiež zīmogu, ka cilvēks ne uz ko vairāk nav spējīgs. Tāpēc visi laižas prom uz Rīgu un vēl tālāk, domādami, ka tur tā laimes zeme, bet gulbītis kustina kājiņas un atved atpakaļ uz laimīgo zemi, kur ne tuvu nav iespēju kaut ko izdarīt. Protams, ir arī izņēmumi, kas pēkšņi atradušies īstajā vietā un laikā, bet tādu ir lielumlielais mazākums.”
Aizkraukle
