Kurmenes pagasta “Mežabrāļu” īpašnieki Zaiga un Jānis Betaki, kuri nodarbojas ar piena lopkopību, plāno, kā lietderīgāk izmantot Eiropas Savienības piedāvāto finansiālo atbalstu, lai attīstītu saimniecību.
Kurmenes pagasta “Mežabrāļu” īpašnieki Zaiga un Jānis Betaki, kuri nodarbojas ar piena lopkopību, plāno, kā lietderīgāk izmantot Eiropas Savienības piedāvāto finansiālo atbalstu, lai attīstītu saimniecību.
Vaļasprieks pārtop biznesā
Zaiga un Jānis Betaki “Mežabrāļos” sāka saimniekot pirms 13 gadiem. Zaigas kundze, pārceļoties uz laukiem, pat nedomāja, ka ar laiku aprūpēs tik lielu govju ganāmpulku. Pašlaik saimniecībā ir 27 liellopi, no tiem 20 slaucamu govju. Betaki lauksaimniecību sākumā uztvēra kā vaļasprieku, bet nu piena lopkopība ir viņu pamatnodarbošanās.
“Mežabrāļi” ir viena no saimniecībām, kurā iegūst ekoloģiski tīru pienu. Divu gadu pārejas periods jau izturēts, un šogad saimniecība saņems sertifikātu, kas apliecinās, ka te saimnieko ar videi draudzīgām metodēm. Pagaidām gan Latvijā šādām saimniecībām ir tikai pienākumi un atbildība, priekšrocību nekādu. Viņi saņem nelielu finansiālu atbalstu, taču par ekoloģiski tīru pienu pircēji pagaidām vairāk gan nemaksā.
Nocērt vienu, izaug trīs
Jānis Betaks stāsta:
— Piena lopkopība ir piemērotākā nozare vietā, kurā saimniekojam. Mums ir 70 hektāru zemes, taču šī platība sastāv no 40 maziem zemes pleķīšiem. Liela daļa zemes bija aizaugusi krūmiem. Pirmajos gados ar krūmgriezi un cirvi mēģinājām laukus tīrīt, bet tā bija kā cīņa ar pūķi, kuram vienas nocirstās galvas vietā izaug trīs. Gada laikā varējām iztīrīt aptuveni hektāru zemes. Kamēr tikām līdz beigām, otrā galā tas atkal sāka aizaugt. Tad nolēmām ar speciālu tehniku krūmus vienkārši nošķūrēt, tā ātri atbrīvojot 25 hektārus zemes. Iegūto platību izmantojam ganībām un līdz ar to varam turēt vairāk govju.
Pirks jaunu pienavadu
Kurmeniešiem izveidojusies laba sadarbība ar Rīgas piena kombinātu, kuram viņi pārdod pienu. Kopš 1. janvāra pamatcena par litru piena ir 15 santīmu, naudu Betaki saņem regulāri un ir apmierināti. Nesen no Rīgas piena kombināta saņemta vēstule, ka no šī gada 1. februāra uzņēmums iepirks tikai augstākās šķiras pienu, taču Betakus tas īpaši neuztrauc, jo jau šobrīd viņi pārdod tā saukto Eiropas jeb ekstra klases pienu.
Taču Jānis Betaks ir piesardzīgs: “Nekad jau nevar zināt, kad prasības atkal kļūs augstākas.” Tāpēc “Mežabrāļu” saimnieki iesnieguši pieteikumu atbalstam Eiropas Savienības standartu sasniegšanai. Nauda vajadzīga jauna pienavada iegādei.
Slinkums — modernizācijas stimuls
“Modernizējot piena ieguvi, būsim spēruši lielu soli uz priekšu un kādu laiku par nākotni varēsim neuztraukties,” stāsta saimnieks. “Šobrīd pienu slaucam kannās un tad salejam baseinā. Dzirdēju, ka no nākamā gada alumīnija kannas izmantot vairs nevarēs, un, kas zina, varbūt nākotnē kannās pienu vispār liet neļaus. Tas uzreiz būs jāievada baseinā. Jaunās iekārtas krietni atvieglos darbu.”
Betaka kungs pusnopietni, puspajokam bilst, ka daudz darījuši, lai pašiem būtu vieglāk, jo tieši slinkums ir vislabākais dzinulis saimniekošanu modernizēt.
Papīru kalni ir ieguvuma vērti
Trīspadsmit gadu saimniekojot, “Mežabrāļu” īpašnieki iztikuši bez kredītiem. “Ņemot vērā agrākās piena cenas un ekonomisko situāciju valstī, kredīts var tikai veicināt izputēšanu,” uzskata Betaki, taču viņi ir gandarīti par iespēju saņemt Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Lai to iegūtu, ļoti daudz laika jāvelta dokumentu kārtošanai un citām formalitātēm. Visi atbildīgie dienesti prasa vienu un to pašu, taču katram vajag savu veidlapu, daudz dažādu atļauju un atzinumu.
“Ir grūti, taču nauda jāņem, kamēr to dod. Ja šo iespēju mēs, “mazie” zemnieki, neizmantosim, vēlāk viss jaunais būs jāapgūst par saviem līdzekļiem vai tikai no malas jānoskatās, kā saimnieko citi,” piebilst Jānis Betaks. “Reizēm ļoti pietrūkst informācijas par visām iespējām, ko piedāvā zemniekiem. Šad tad informāciju uzzinām par vēlu,” saka Zaigas kundze. “Pēc profesijas esmu kultūras darba organizatore un radusi jaunumos dalīties ar visiem. Tāpēc, kaut ko vērtīgu uzzinājusi, pastāstu par to arī citiem lopkopjiem.
