Partijas “Jaunais laiks” kandidātu sarakstā Kokneses pagastā ir 12 pretendentu. To varētu dēvēt par priekšnieku sarakstu, jo seši kandidāti ieņem dažādus vadošus amatus.
Partijas “Jaunais laiks” kandidātu sarakstā Kokneses pagastā ir 12 pretendentu. To varētu dēvēt par priekšnieku sarakstu, jo seši kandidāti ieņem dažādus vadošus amatus. Vecākajam kandidātam ir 76 gadi, jaunākajam — 19, viņš vēl mācās skolā, vidējais kandidātu vecums — 44 gadi. Diviem ir vidējā izglītība, pārējiem — augstākā. Sarakstā ar pirmo numuru ir Kokneses vidus-skolas direktors Māris Reinbergs.
— Kas jūs šobrīd pagastā neapmierina?
— Tas, ka lielākā daļa koknesiešu joprojām izjūt neērtības, ko sagādā dzelzceļa šķērsošana. Šķiet, nav otras tādas vietas Latvijā, kur “Latvijas dzelzceļš” būtu bijis tik vienaldzīgs šīs problēmas risināšanā. Neapmierina tas, ka koknesiešiem, kuriem nav personīgo automašīnu, īpaši pensionāriem un māmiņām ar bērniem, jāmēro tāls un bīstams ceļš līdz ambulancei. Daudz paveikts ceļu un ielu sakārtošanā, tomēr neapmierina tas, kāda ir Lāčplēša un Zemeņu iela, kā arī ceļš uz Atradzes kapiem.
— Ko solāt izdarīt, ja kļūsiet deputāts?
— Iesaistīt pēc iespējas vairāk koknesiešu pagastam aktuālu jautājumu risināšanā, nodrošināt operatīvu informācijas apmaiņu starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Atrisināt pārbrauktuves problēmu, ambulanci atkal pārvietot Blaumaņa ielā 5. Īstenot pagasta attīstības investīciju projektus, pilnveidot sociālās palīdzības sistēmu. Realizēt Viļa Vītola ieceri Kokneses salā izveidot valsts mēroga memoriālu pagājušajā gadsimtā bojāgājušajiem latviešiem, radot visiem domātu sabiedrisku atpūtas zonu.
— Kādu jūs redzat pagastu nākotnē?
— Kokneses lielākā vērtība ir tās iedzīvotāji, tāpēc pagastu redzu kā sakārtotu dzīves telpu, kurā ikviens jūtas labi un ir drošs par savu un ģimenes nākotni. Tam ir daudz priekšnosacījumu — dabas dota ģeogrāfiskā vieta, mantotās kultūrvēsturiskās bagātības. Bet pats galvenais — kopīgā darbā pašu radīta un aizvien pilnveidojama labvēlīga vide uzņēmējdarbībai, sakārtotas mācību, kultūras un sporta iestādes, optimāla sociālās aprūpes sistēma. Un katra koknesieša piederības sajūta savam pagastam.
Partijas “Jaunais laiks” deputātu kandidāti
Māris Reinbergs, Kokneses vidusskolas direktors (1957.),
Aigars Kalniņš, SIA “RRKP būve” direktors (1961.),
Jānis Miezītis, SIA “Bormaņi” valdes priekšsēdētājs (1959.),
Elvīra Broka, Kokneses vidusskolas skolotāja (1958.),
Jānis Noviks, pensionārs (1929.),
Dainis Vingris, SIA “Kokapstrāde DN” vadītājs (1967.),
Dāvis Kalniņš, skolēns (1986.),
Ģirts Šreibers, SIA “LARS TIMBER” autoceltņa vadītājs (1961.),
Gunta Ārende, bērnudārza “Gundega” skolotāja (1966.),
Uldis Riekstiņš, “Hansabankas” Aizkraukles filiāles vadītājs (1963.),
Inguna Doktore, zobārste (1962.),
Anna Čīma, SIA “Kokne” direktore (1964.).
***
Politiskās apvienības “”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” sarakstā uz Aizkraukles novada domes deputātu vietām kandidē vienpadsmit cilvēku. Pieci no viņiem ieņem vadošus amatus, četri darbojas medicīnas jomā. Sarakstā arī viens pensionārs. Tikai diviem deputātu kandidātiem ir vidējā izglītība, pārējiem — augstākā. Guntis Libeks sarakstā kandidē ar pirmo numuru.
— Kas jūs šobrīd novadā neapmierina?
— Nenoliedzot pozitīvās pārmaiņas, uzskatu, ka darāmā vēl ļoti daudz. Neapmierina plānveidīguma, nākotnes redzējuma un nopietnu investīciju projektu trūkums. Plāni un stratēģija ir, bet reālie darbi pakārtoti ikdienas problēmu risināšanai.
Man nepatīk novārtā pamestās teritorijas, kas nesenā pagātnē bija iedzīvotāju atpūtas un izklaides vietas (laukums pie kultūras nama, “bērnu parks”, krastmala u. c.). Nav pildīts solījums novākt nepabeigto jaunbūvju graustus, domei vien pieticis enerģijas tos izpārdot un naudu izlietot. Neapmierina nesakoptās, nolaistās daudzdzīvokļu mājas, to pagalmi un kāpņutelpas. Nav publiskās pludmales, lai gan ir lieliska Daugavas krastmala un veca karjera ūdenskrātuve. Domes vadībai ir vienaldzīgs pilsētas stadions, liela kļūda bija bērnudārza “Pasaciņa” likvidācija, jo bērnu, kuri nevar apmeklēt bērnudārzu, skaits jau tuvojas simtam.
— Ko solāt izdarīt, ja kļūsiet deputāts?
— Apsolu veltīt pūles un enerģiju novada teritorijas ilgtermiņa attīstības plānošanai. Vēlos paaugstināt novada iestāžu un uzņēmumu darbības efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti. Ceru piedalīties sociālo problēmu risināšanā, atbalstot maznodrošinātās personas un ģimenes ar bērniem. Iesaistīšos uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un nodarbinātības projektu izstrādē un īstenošanā. Centīšos samazināt domes administratīvos izdevumus. Ierosināšu un atbalstīšu jauna bērnudārza celtniecību pilsētā, jaunu mājokļu būvniecību, pilsētas stadiona aktīvāku izmantošanu un rekonstrukciju, pašvaldības pludmales izveidošanu un velosipēdistu celiņu izbūvi, pilsētas kultūras nama rekonstrukciju, ģimnāzijas dienesta viesnīcas paplašināšanu, novada “aizmirsto” teritoriju labiekārtošanu.
— Kādu jūs redzat novadu nākotnē?
— Aizkraukles novads kļūs teritoriāli plašāks, ieņemot nozīmīgu vietu valsts ekonomikā un kultūras dzīvē. Izglītošanās iespējas, aktīva kultūras un sporta dzīve, darba vietas veicinās iedzīvotāju skaita palielināšanos novadā. Cilvēku labklājības pieaugums būs drošs pamats latviskās kultūras saglabāšanai.
Apvienības “”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” deputātu kandidāti
Guntis Libeks, Aizkraukles rajona padomes izpilddirektors (dzimis 1958. gadā).
Anita Ostrovska, Aizkraukles rajona pieaugušo izglītības centra direktore (1962.).
Ēriks Cīrulis, Aizkraukles rajona sporta skolas direktors (1935.).
Ināra Pabērze, Aizkraukles rajona padomes sociālās un veselības aprūpes nodaļas speciāliste (1946.).
Lilita Dzilna, Aizkraukles mūzikas skolas direktore (1953.).
Ziedonis Mauliņš, SIA “Aizkraukles slimnīca” ārsts (1958.).
Kaspars Vorps, VAS “Latvenergo” filiāles “Daugavas hidroelektrostacijas” augstsprieguma laboratorijas vadītājs (1973.).
Sandra Dindone, SIA “Aizkraukles slimnīca” neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšere (1960.).
Dzintra Karjagina, SIA “Aizkraukles slimnīca” nodaļas vecākā māsa (1938.).
Silvija Tomaševska, Aizkraukles mūzikas skolas skolotāja (1959.).
Uldis Priednieks, pensionārs (1936.).
