Prēmijas nemaksā. Prēmijas par nomedīto vilku nemaksā jau vairākus gadus.
Prēmijas nemaksā
Prēmijas par nomedīto vilku nemaksā jau vairākus gadus. Vilkiem noteikts saudzēšanas laiks un nomedīšanas limits. Sliktāka kļuvusi mednieku finansiālā situācija, nav naudas, par ko nopirkt vilku medībām nepieciešamo degvielu.
Svarīgi, cik intensīvi mednieki vilkus medī. Mednieku aktivitāte šobrīd ir atkarīga no degvielas izmaksām, arī no ieinteresētības, kura ir niecīga. It kā loģiski — ja mežā būs vilki, mazāk būs citu medījamo dzīvnieku. Daudzi mednieki uzskata, ka racionāla lielo dzīvnieku medību saimniecība nevar pastāvēt ļoti mazos (1000 — 2000 ha) medību objektos.
Vilks — caurstaigātājs
Mednieki spriež izteikti praktiski — vilks niecīgā platībā ir caurstaigātājs, varbūt viņu nošaus cits mednieku kolektīvs. Tāpat arī spriež: vajag uzmanīt robežas ar kaimiņiem, un gan jau kāds zvērs, kuru nomedīt, ienāks. Tad nav ko tērēties un pūlēties. Īsta medusmaize tādiem gudriniekiem ir presē, radio saceltā ažiotāža par vilku un lūšu saudzēšanu, kas tiek akceptēta likumdošanā un citos normatīvajos aktos. Rezultāts — tāds vilku un lūšu skaits, kāds ir šobrīd, Latvijā nav bijis vismaz 200 gadu!
Visu sugu plēsēju populāciju pareiza apsaimniekošana teorētiski un praktiski jāvada un jāorganizē valstij, radot ekonomiski pamatotus priekšnoteikumus. Par nomedīto vilku ir jāmaksā prēmija, kā tas jau ir bijis deviņdesmito gadu vidū. Kamēr nav kaut cik ticamu datu par vilku skaitu, kas liecinātu, ka viņu populācija ir apdraudēta, absurds ir noteikt nomedīšanas limitu un saudzēšanas laiku.
Analfabētisms ir iedomāties, ka mūsdienu apstākļos 4—5 gados vilkus varētu izšaut. Tas Latvijā nav izdarīts nekad. Savukārt aizbildināšanās ar Eiropas Savienības prasībām ir demagoģija un neprofesionalitātes slēpšana.
Likumus nosaka valsts
ES katra valsts var panākt visloģiskāko risinājumu, pamatojot ar objektīviem datiem. Vienīgi valsts pārstāvjiem ir jābūt kompetentiem speciālistiem, un viņi paši nedrīkst pieņemt personiski sev izdevīgus lēmumus.
Dabas aizsardzības jomā ES dažas valstis panāk vēl trakākas lietas. Piemēram, Itālijas parlamentā iesniegti likuma grozījumi — tos pieņemot, valstī vairs nebūs likuma, kas aizsargā savvaļas dzīvniekus. Tiks atļautas zvirbuļu, žubīšu, ziemas žubīšu, visu zosu sugu, mežirbju, kaiju medības. Tiks atļautas medības arī pavasarī un rudenī putnu migrācijas laikā.
Lūk, ko jau dara un vēl efektīvāk grasās darīt Eiropā. Bet Latvijai aizliedz atbilstoši sugu skaitam sakārtot populāciju apsaimniekošanu. Pastāvīga lielo plēsēju klātbūtne maina medījamo dzīvnieku uzvedību. Tas ietekmē medību rezultātus.
Dzīvnieki kļūst izcili uzmanīgi un piesardzīgi. Būtībā cilvēkam medību prasmē jāsacenšas ar vilku. Daļēji ar to arī izskaidrojams, ka jau gadiem regulāri netiek izpildīti atļautie nomedīšanas limiti. Piemēram, 2003./2004. gadā no atļautā daudzuma medību sezonā nomedīja 72% aļņu, 62% staltbriežu.
Valsts kā izmēģinājumu poligons
Kur būs vilki, veltīgi cerēt arī uz normālu briežu buļļu baurošanu. Dati nepierāda, ka ilglaicīgā vilku medīšana ir pasliktinājusi populācijas kvalitāti. Nekad neviens mednieks speciālists nav aicinājis Latvijā iznīcināt vilku populāciju. Tā ir jāsaglabā tuvā un tālā nākotnē, nodrošinot tai pieņemamus dzīves apstākļus.
Kategoriski iebilstams, ka vilks jāaizsargā visā valsts teritorijā uz citu dzīvnieku sugu populācijas degradācijas, kā arī uz mednieku darba un līdzekļu rēķina. Vilkam ir jāgarantē pilnīga aizsardzība īpašās teritorijās — nacionālajos parkos, rezervātos. Nav pieļaujams pārvērst par aplamu ideju izmēģinājuma poligonu visu valsts medību teritoriju. Plēsēju nodarītos zaudējumus medību saimniecībai, konkrēti medniekiem, neviens neatmaksā, bet mednieki gan par degradēto faunu spiesti maksāt pilnu cenu un uzturēt par saviem līdzekļiem plēsējus, gādājot barību.
www.apollo.lv
