Sirds kvēlo kā degoša lāpa. Tā vienā ritmā klusi tavu vārdu sauc.
Sirds kvēlo kā degoša lāpa.
Tā vienā ritmā klusi tavu vārdu
sauc.
Vai dzirdi, cik ātri tā trauc?
Paliec, neaizej, ieklausies —
Viņa sūdz savu sāpi.
Sirds baidās sadegt mīlā pret
tevi,
Lūdzu, apskauj to
Un ar savu skūpstu degošo
uguni dzēs.
Tā klusi, liekot lūpām smaidīt,
Čukstu vārdus:
“Lūdzu, piedod man!”.
Bet es tevi mīlu ļoti!
Tāpēc paliec, neaizej,
ieklausies,
Kā tā pukst
Un vienmērīgi tavu vārdu čukst.
