Atpūtas komplekss “Mežezers” Aiviekstes pagastā pagājušajā vasarā it kā ieguva otro elpu. Te atjaunota administratīvā ēka, sakārtota pludmale, daudz paveikts arī, gatavojoties ziemas sezonai.
Atpūtas komplekss “Mežezers” Aiviekstes pagastā pagājušajā vasarā it kā ieguva otro elpu. Te atjaunota administratīvā ēka, sakārtota pludmale, daudz paveikts arī, gatavojoties ziemas sezonai.
Kad “Mežezerā” biju pagājušajā slēpošanas sezonā, cilvēku tur netrūka. Taču labo iespaidu sabojāja nolaistā administratīvā ēka, kur ik uz soļa vēl vēdīja padomju laika gars. Nu te viss mainījies. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Mežezers”, kurā apvienojušies tikai Latvijas uzņēmēji, ieguldījuši lielu naudu, lai šī atpūtas bāze atkal būtu tāda kā senāk.
Lietuvieši slēpot brauc uz Latviju
Uz “Mežezeru” devos svētdien cerībā sastapt krietnu pulku slēpotāju. Jau iegriežoties atpūtas bāzes piebraucamajā ceļā, var redzēt, ka šai teritorijai ir kārtīgs saimnieks. Ceļš, kurš uzbūvēts nogāzē, ir labi notīrīts un nokaisīts smiltīm. Tikai kalna pakājē valda aizdomīgs klusums — neviena slēpotāja. SIA “Mežezers” valdes priekšsēdētājs Jānis Astašenko mierina: “Pēcpusdienā te būs pilns.”
Tā arī ir, tikai atgadījusies nelaime — sabojājies pacēlājs. Slēpot atbraukuši gan vietējie, gan rīdzinieki, pat bariņš lietuviešu. Kaimiņzemē slēpošanai nav piemērotu kalnu, tāpēc viņi brīvdienās brauc pie mums. Lietuvieši, ar kuriem parunājos, “Mežezeru” atceras no agrākiem laikiem, tāpēc braukuši šurp.
Sezonu “pavilks” līdz martam
Lai arī atgadījusies ķibele, Astašenko kungs ir optimistiski noskaņots. Šosezon ierīkoto jauno pacēlāju ātri salabos, un jau šīs nedēļas nogalē slēpotāji atkal tiks kalnā. Cerams, šonedēļ te darbosies arī slēpošanas inventāra noma. To nodrošinās firma “Buru sports”.
“Mums ir trīs sniega pūtēji. Ja vien būs vismaz mīnus 2 grādi, sniegu kalnā nodrošināsim. Domāju, ka slēpošanas sezonu varēsim “pavilkt” līdz marta beigām. Esam iecerējuši izveidot trasi arī distanču slēpotājiem, taču par inventāru gan būs jāgādā pašiem slēpotājiem”, saka Jānis Astašenko.
Pašreiz no kalna var laisties pa sešām nogāzēm, garākais nobrauciens — vairāk nekā 400 metru. Trases ir apgaismotas. Ir divi kalniņi bērniem, kur var vizināties ar ragaviņām. Ir divi pacēlāji, bet pagaidām darbojas tikai viens. Otram jāsakārto elektroapgādes sistēma. Jaunais pacēlājs stundas laikā kalna galā var nogādāt ap tūkstoš cilvēku, slēpotājiem pie pacēlāja nav jāstāv rindā. Darbdienās pacēlāju darbina no pulksten 14 līdz 23, brīvdienās krietni ilgāk.
Pārbūvē iegulda Eiropas naudu
Tā kā “Mežezerā” atpūtnieki ierodas no tālākām Latvijas vietām un ārzemēm, te piedāvā arī naktsmītnes. Administratīvajā ēkā iekārtotajās istabiņās un divās mājiņās vietas pietiek 70 cilvēkiem. Darbojas kafejnīca.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Astašenko stāsta:
— Labiekārtošanas darbus sākām jau pagājušā gada martā, realizējot SAPARD projektu un izmantojot Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Te viss bija ļoti nolaists, esam paveikuši daudz. Lai normāli varētu darboties viss atpūtas komplekss, firma “Cita būve” no Alūksnes izbūvēja jaunas attīrīšanas iekārtas. Vasaras sezonai sakārtojām pludmali un sporta laukumus. Vasarā viesi var iznomāt laivas, vizināties ar ūdensmotociklu, noīrēt namiņu vai telts vietu. Pie mums brauc daudz ārzemnieku, par iespējām atpūsties interesējas cilvēki no bijušajām Padomju Savienības republikām. Viņos joprojām jūtama nostalģija pēc atpūtas Latvijā.
Iesaistīsies tūrisma projektā
— Zinu, ka Aizkraukles novada dome sadarbībā ar citām pašvaldībām Daugavas krastā iecerējusi projektu tūristu piesaistīšanai. Plānots arī ar kuģīti pa upi vizināt tūristus. Tā kā Pļaviņas šajā posmā ir galējais punkts, mēs savukārt varētu piedāvāt tūristiem no Daugavas krasta tālāk doties atpūsties uz “Mežezeru”. Varētu sadarboties arī ar vietējo pasažieru pārvadājumu uzņēmumu “Pato—1”, lai cilvēkus atvestus no pilsētas līdz atpūtas vietai. Ieceru daudz, un tās pamazām centīsimies realizēt. Gribam ar vietējo pašvaldību noslēgt vienošanos par ezera apsaimniekošanu, lai ielaistu tajā zivis.
Diemžēl ne visi sapratuši, ka, lai arī šī ir visiem domāta atpūtas zona, tā tomēr ir privāta teritorija. Mēs rūpējamies, lai cilvēki pludmalē varētu gulēt baltos peldpalagos, vasarā strādnieki piekrastes smiltis katru dienu uzirdina ar grābekļiem, bet kāds izdomā līdz pat ūdenim iebraukt ar mašīnu. Reiz kāds iereibis atpūtnieks ar mašīnu mēģināja uzbraukt slēpotāju kalnā.
Atbalstītāju netrūkst
Jānis Astašenko, stāstot par atpūtas kompleksa pārveidi, uzteic atbalstītājus:
— Sapratuši, ka te atkal atgriežas dzīvība, daudzi paši pieteicās palīgā. Piemēram, mums daudz palīdzēja Jānis Klaužs no Līvāniem. Arī visi atbildīgie dienesti, ar kuriem bija jāsaskaņo darbība, konsultēja, kā labāk strādāt, ieteica, kā novērst pieļautās kļūdas.
Žēl tikai, ka vietējie uzņēmēji vēl nav apjautuši, ka esam tepat blakus un nav jābrauc uz otru Latvijas malu rīkot konferences, atpūtas vakarus vai sporta svētkus. Pie mums brauc rīdzinieki, jēkabpilieši jau pieteikuši vasaras nometni, jūlijā te notiks starptautisks šaha turnīrs. Pieteikti citi pasākumi. Un, jo vairāk pie mums būs atpūtnieku, jo vairāk naudas varēsim ieguldīt uzņēmuma attīstībā. Ieguvēja būs arī Aiviekstes pašvaldība, kurai maksājam nodokļus.
