Vecbebru profesionālajā vidusskolā 3. februārī notiks Annas Bīnes 100. dzimšanas dienai veltīts piemiņas pasākums.
Vecbebru profesionālajā vidusskolā 3. februārī notiks Annas Bīnes 100. dzimšanas dienai veltīts piemiņas pasākums.
Vecbebros mājturības un sabiedriskās ēdināšanas tradīcijas cieši saistītas ar skolotājas Annas Bīnes vārdu — labu speciālisti, lielisku mākslas un cilvēka psiholoģijas zinātāju.
Gadu ritumā ir mainījies ēdienu gatavošanas tehnoloģijas nodaļas profils, taču, spītējot laikam, tā konsekventi turpina saglabāt Annas Bīnes un Vilmas Kamolas darba stilu. Cik dažādi esam paši, tik dažādu dzīvi dzīvojam. Skolotāja Anna Bīne palikusi atmiņā ikvienam, kurš Vecbebros mācījies, strādājis vai ciemojies.
Imants Ziedonis raksta: “Es atkal un atkal atceros šī tehnikuma veco mājturības pasniedzēju Bīnes kundzi, kā viņu visi sauc, cik izsmalcināti vienkārši viņas meitenes klāja galdus, kāds cienasta svinīgums valdīja viesu reizēs, kāda skaista mācēšana apkalpojot aptecēt — viss ar cieņu un pašcieņu.”
Kolekcionē pupas un kartupeļu šķirnes
“Skolotājas lekcijas bija pedantiski sagatavotas, ar interesantu stāstījumu un dažādiem uzskates līdzekļiem. Katrai nodarbības minūtei piešķirta zelta vērtība. Skolotājas “jājamzirdziņš” bija pie tāfeles izliktās mājlopu kautķermeņu sadalīšanas shēmas. Mums vajadzēja zināt, kā kulinārijā izmantot katru gabalu.
Skolotājai bija daudzas aizraušanās, bet viena no tām — kolekcionēšana. Viņa krāja kartupeļu šķirnes. Mēs tās audzējām mācību lauciņos, rudeņos tehnikumā rīkoja kartupeļu šķirņu izstādes, izgaršošanu un vērtēšanu.
Kolekcionēja arī pupiņas — no vienkrāsainām līdz raibām kā dzeņa vēders. Bīnes kundze audzēja garšaugus, jo tajos laikos bija grūti tos sagādāt. Pēc skolotājas
ieteikuma daudz ko audzējām skolas ēdnīcas vajadzībām.
Skolotāja kolekcionēja arī garšvielas un istabas puķes. Mācību virtuvēs un degustācijas zālē tās auga zeldamas,” tā savu skolotāju pēc 25 gadiem raksturo Maija Jermaka no Beļavas.
Sirsnības pilnus atzinības vārdus Veltai Bīnei velta “Triāla” Lielvārdes gaļas pārstrādes ceha vadītājs Jānis Kazaks: “Vecbebru lauksaimniecības tehnikumā mācījos no 1978. līdz 1981. gadam. Anna Bīne ir mana dzīves skolotāja. Kad sākās pārtikas tehnoloģijas praktiskās mācības, mūsu grupa divas nedēļas mazgāja un tīrīja telpas, šķīvjus un galda piederumus. Mani pārsteidza, ka ik dienu divas nedēļas pārmazgājām jau tā tīros traukus. Tagad saprotu, ka tas bija vajadzīgs, lai iemācītos kārtību, sevis disciplinēšanu un, galvenais, organizētību.
Viņai bija taisnība, ka no sīkumiem rodas lielas lietas. Lai radītu lielas lietas, tas ir, lai izdotos ēdiens, ir jāzina pats pamats — tīrība, kārtība un vēlreiz kārtība. Skolotāja vienmēr atgādināja — lai varētu prasīt no citiem, pašam jābūt pedantam.”
Īpašs valdzinājums
Annai Bīnei piemita īpaša spēja saskatīt savos audzēkņos slēptos talantiņus, dotumus un pamudināt tos izkopt. Tā viņa izaudzināja ne vienu vien skolotāju: Gunitu Krievāri, Karolinu Zvirgzdiņu, Maiju Jermaku, Maiju Pumpuci, Regīnu Sniedzi Vecbebriem, Velgu Bartašu, Edīti Ezeriņu Skrundas arodskolai, Ināru Brici Rīgas valsts 1. ģimnāzijai.
Ināras Brices atmiņas: “Viņa bija personība ar īpašu valdzinājumu. Savukārt viņas dzīvē liela loma bija vīram — māksliniekam Jēkabam Bīnem, kuru viņa vienmēr atcerējās ar visdziļāko cieņu un mīlestību. Dzirdot kādu jaunu sievu sūrojamies, ka daudz darba un nevar visu paspēt, skolotāja Bīne atgādināja: “Kad es apprecējos ar Bīni un piedzima dēls Jānis, man nekas nebija par grūtu. Ar prieku piecēlos agrāk, lai brokastīm izceptu pīrādziņus un plātsmaizītes, man bija tik daudz enerģijas. Tādēļ nesaprotu šo jauno sievu gaušanos.”
Skolotājai bija pilnīgi nepieņemami godu reizēs kā pirmo pasniegt vīnu un torti, kā tas tautā pieņemts. Tāpat viņa neatzina, ka glāzīte “uz veselību” jāizdzer tukša.”
Vīra atspulgs
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Vilni Plūmi darba gaitas uz Vecbebriem atveda 1973. gadā. Plūmes kunga un pieredzes bagātās, erudītās skolotājas attiecības bija īpašas — savstarpējas uzticēšanās un cieņas pilnas. “Domājot par Annu Bīni, nevaru nepieminēt viņas mīlestību pret savu vīru un viņa darbiem. Tas, ka viņa palīdzēja un rosināja saglabāt Jēkaba Bīnes darbus, bija saprotami, un tā droši vien darītu daudzu mākslinieku sievas pēc dzīvesbiedra nāves. Tomēr Annas Bīnes rīcībā bija kas īpašs — kā viņa to darīja, kā gleznas glāstīja un pārcilāja. Rokas kustējās nesteidzīgi, ar izjustu pārdzīvojumu. Gleznu telpā Anna Bīne pārvērtās no kulinārijas speciālistes par mākslas pazinēju un vērtētāju, par sava vīra balsi un atspulgu šeit, zemes virsū,” atceras Vilnis Plūme.
Gaidīsim visus 3. februārī pulksten 13 Vecbebru profesionālās vidusskolas zālē Annas Bīnes 100. dzimšanas dienai veltītajā piemiņas pasākumā.
*****
Vizītkarte.
Vārds, uzvārds: Anna Milda Bīne (dzimusi Puriņa).
Dzimšanas laiks un vieta: 1905. gada 6. februāris, Tukuma apriņķa Aizupes pasta “Sīļi”.
Izglītība: augstākā, Latvijas Mājturības institūts.
Darba pieredze: Vecbebru tehnikums — ēdienu gatavošanas tehnoloģijas skolotāja no 1957. līdz 1981. gadam, skolotāja un rokdarbu nodaļas vadītāja Kuldīgas daiļamatniecības skolā no 1947. līdz 1951. gadam, rokdarbu skolotāja Kuldīgas vidusskolā no 1945. līdz 1947. gadam, skolotāja Kaucmindes (vēlāk Latvijas) Mājturības seminārā no 1931. līdz 1941. gadam.
Ģimene: vīrs Jēkabs Bīne (11.04.1895. — 24.10.1955.), dēls Jānis. Mirusi: 1982. gada 24. septembrī.
Atdusas vieta: Tukuma rajona Luiku kapsēta.
