Tu taurenītis apdegušiem spārniem, Es sapītais un neatraisītais, Mūs savienoja naivums drausmi kārnais Un kāda taka skujām kaisīta.
Tu taurenītis apdegušiem spārniem,
Es sapītais un neatraisītais,
Mūs savienoja naivums drausmi kārnais
Un kāda taka skujām kaisīta.
Tu taurenītis — es tas nesaprastais,
Mums neļauj šķirties baltais ievas zars,
Skumst Doma mūros rokraksts neatrastais
Un arī tēvs. Un dēls. Un svētais gars.
Uz Rundāli ar ikgadējo valsi
Brauc, zīdam švīkstot, viltus dievietes
Un kabarē ar pusnodzertu balsi
Pliks zelta teliņš tēlo sievieti,
Bet kāda maza nomērdēta plauksta
Pret salu velti sirdī sveci dedz —
Smīn valša skaņa vienaldzībā aukstā
Un tikai savu svētku galdu redz.
Tu taurenītis? Es tas neatrastais?
Beidz, ikdiena, man sirdī vilni dzīt!
Ir patiesība vienkārša un prasta —
Laiks dīrāt mizas un sākt vīzes pīt.
