Viss pāries — teica vecmāmuļa bērnībā Un sīku vainu dziedēja ar ceļmallapu. Bet kā lai to sāpi, kas nepāriet, Sadziedē ar mazu saulē sakarsušu lapu?
Viss pāries — teica vecmāmuļa bērnībā
Un sīku vainu dziedēja ar ceļmallapu.
Bet kā lai to sāpi, kas nepāriet,
Sadziedē ar mazu saulē sakarsušu lapu?
Neko nedomāt, aizmirst un izsvītrot
No visiem kalendāriem tavu vārdu?
Nevar dzīvi kā domrakstu izlabot,
Kā vecu cimdu bez nožēlas ārdot.
Dienas aizpeld un mūžībā grimst,
Mācies dzīvot bez sāpēm, teic kāda balss,
Bet manī viss dzīvs un nenorimst
Kā upei, kas nekad neaizsalst.