Gandrīz visi lielākie Aizkraukles rajona graudaugu un rapša audzētāji otrdien tikās Neretas pagasta zemnieku saimniecībā “Ģēģeri”, kur apskatīja jaunāko lauksaimniecības tehniku un pārrunāja aktualitātes šajā nozarē.
Gandrīz visi lielākie Aizkraukles rajona graudaugu un rapša audzētāji otrdien tikās Neretas pagasta zemnieku saimniecībā “Ģēģeri”, kur apskatīja jaunāko lauksaimniecības tehniku un pārrunāja aktualitātes šajā nozarē.
“Ģēģeros” sabraukušie zemnieki pārstāvēja Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja graudaugu un rapša audzētāju interešu grupu. Tās koordinators ir augkopības speciālists Leons Skrabāns. Viņš stāsta: “Grupa darbojas jau divus gadus. Tajā ir gandrīz visi Aizkraukles rajona lielākie graudaugu un rapša audzētāji. Kopā sanākam pāris reižu gadā, vairāk strādāju ar katru zemnieku individuāli.”
Neretā lielākie graudaugu un rapša audzētāji ir tēvs un dēls Juris un Jānis Punduri. Katram ir sava saimniecība: Juris Pundurs saimnieko “Ģēģeros”, Jānis — “Tālumos”. Zemnieku saimniecībā “Tālumi” pagājušajā gadā realizēti divi Eiropas Savienības struktūrfondu projekti. Tos neretiešiem sagatavoja Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju birojā.
Ar Eiropas atbalstu iegādāts jauns kombains, kombinētā sējmašīna, miglotājs, “John Deer” traktors, kurš pat vēl nav izmēģināts. Tēvs un dēls kopīgi apstrādā abu saimniecību laukus — vairāk nekā tūkstoš hektāru.
Zemes kopēji ar lielu interesi pētīja tehniku un iztaujāja īpašniekus. Piemēram, ar kombinēto sējmašīnu Punduri rudenī laukus apsēja bez aršanas. Jānis Pundurs saka: “Izmantojot bezaršanas tehnoloģiju, krietni samazinās darbu izmaksas, reizē ar sēju izsmidzina šķidros minerālmēslus, un tas pozitīvi ietekmē ražu.”
Dažs atzīst jaunās tehnoloģijas, cits uz to raugās skeptiski, taču pats saimnieks ir gandarīts: “Mūsu saimniecībai pagājušais gads bija ļoti labvēlīgs. Gan tāpēc, ka ar Eiropas atbalstu varējām nomainīt vismaz pusi lauksaimniecības tehnikas, gan arī tāpēc, ka novācām ļoti labu ražu. Problēmas sagādāja laika apstākļi ražas novākšanas brīdī, un atkal palīdzēja tehnika. Ar jauno kombainu divās dienās varējām nokult simt hektāru lielu lauku.”
Vēlāk zemnieki pārrunāja aktualitātes lauksaimniecībā. Kokneses pagasta zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks Jānis Dzenis, kurš piedalās Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes sēdēs, pastāstīja par tur spriesto. Dzeņa kungs aicināja zemniekus pievērst uzmanību arī līgumiem, kādus viņi slēdz ar iekārtu piegādātājiem un apkalpotājiem. Latvijā ir gadījumi, kad citu nekvalitatīva darba dēļ zemnieki cieš zaudējumus.
