Ir gadījumi, kad zemnieki par pārdotajiem liellopiem nevar saņemt tā saukto kaušanas prēmiju, jo nav visu izdarījuši tā, kā prasīts.
Ir gadījumi, kad zemnieki par pārdotajiem liellopiem nevar saņemt tā saukto kaušanas prēmiju, jo nav visu izdarījuši tā, kā prasīts. Tāpēc “Staburags” informē, kas jādara saimniekam no brīža, kad piedzimst teliņš, līdz laikam, kad viņu nolemts nodot kautuvē.
Informē Aizkraukles rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja lopkopības speciāliste Līga Ničiporuka:
— Vēl pirms teliņš piedzimis, jāpasūta krotālijas dzīvnieka iezīmēšanai. Tas jādara pašam saimniekam. Vispirms ar bankas vai pasta starpniecību Lauksaimniecības datu centra kontā jāieskaita nauda par krotālijām. Pēc tam pa pastu šim centram jānosūta maksājumu apliecinoša dokumenta kopija un pieteikums. Vislabāk norādīt, ka saimnieks krotālijas vēlas saņemt vietējā pasta nodaļā. Lauku cilvēkiem tā ir visērtāk. Nedrīkst aizmirst, ka liellopiem katrā ausī jābūt pa vienai krotālijai.
Kad teliņš piedzimis, viņš 20 dienu laikā jāiezīmē. Ja saimniekam ir knaibles, ar ko iespiest ausī krotāliju, viņš to var darīt pats, to izdarīt var lūgt lopu pārraugam vai vietējam veterinārārstam. Iezīmēšanas aktu pa pastu nosūta Lauksaimniecības datu centram, kurš divu nedēļu laikā atsūta dzīvnieka pasi. Ja šajā laikā pases vēl nav, saimniekam vajadzētu piezvanīt centram un painteresēties, kāpēc dokuments aizkavējies.
Kūtī nedrīkst būt neviena neiezīmēta dzīvnieka, kurš vecāks par 20 dienām, arī tad, ja teļu nobaro pašpatēriņam. Protams, dzīvniekam jābūt veiktām visām obligātajām veselības pārbaudēm.
Kad lopkopis nolēmis dzīvnieku nodot kautuvē, pie sava veterinārārsta vai Pārtikas veterinārā dienesta interneta mājaslapā vajadzētu uzzināt, kuras ir sertificētas kautuves, un sadarboties tikai ar tām. Pārdodot lopu, īpašniekam jāraksta dzīvnieka pārvietošanas deklarācija, kuras pirmos divus eksemplārus atdod pircējam, trešo patur sev un vēlāk nogādā Lauksaimniecības datu centrā. Pircējam atdod arī dzīvnieka pasi, pretī saņemot iepirkšanas aktu — oficiālu dokumentu par dzīvnieka pārdošanu.
Ja dzīvnieka īpašnieks par nokauto lopu vēlas saņemt kaušanas prēmiju, viņam jāraksta iesniegums Lauku atbalsta dienesta reģionālajai pārvaldei. Aizkraukles rajona saimniekiem — Lielrīgas reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei Ogrē. Tā savukārt sazināsies ar Lauksaimniecības datu centru, lai pārliecinātos, vai tur ir ziņas par šo darījumu. Datus par nokauto lopu centram sniedz kautuve, kura šo dzīvnieku nopirkusi un nokāvusi.
Ničiporukas kundze piebilst, ka sertificēto kautuvju īpašnieki godprātīgi sniedz ziņas par visiem darījumiem un nokautajiem lopiem, tomēr joprojām netrūkst uzpircēju, kuri neuzņemas nekādu atbildību. Ar lopu uzpircējiem, kuri neprasa dzīvnieka pārvietošanas deklarāciju un pasi, kā arī neizsniedz darījumu apliecinošu dokumentu, labāk neielaisties. Tad arī uz kaušanas prēmiju nav ko cerēt.
***
Izziņa.
Tā kā šogad vēl nav apstiprināti Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā jāiesniedz pieteikumi tā sauktās kaušanas prēmijas saņemšanai, Lauku atbalsta dienests tos pagaidām nepieņem. Pērn kompensācija par vienu nokautu vai eksportētu lopu gada nogalē bija 52 lati, taču šogad lata kurss piesaistīts eiro, un līdz ar to mainīsies arī šī atbalsta summa.
