“Staburaga” redakcijai piezvanīja kāda sieviete un pastāstīja, ka Daugavā pie viesunama “Samata” peld astoņi gulbji. Janvārī tas ir neparasts skats.
“Staburaga” redakcijai piezvanīja kāda sieviete un pastāstīja, ka Daugavā pie viesunama “Samata” peld astoņi gulbji. Janvārī tas ir neparasts skats.
“Staburags” pārliecinājās, ka aukstajos pelēcīgajos Daugavas viļņos patiešām peld astoņi graciozie putni. Vairāki no viņiem bija pelēkā krāsā, tas liecina, ka izšķīlušies tikai pagājušajā vasarā. Putni bija visai tramīgi un, iespējams, tieši šī iemesla dēļ peldēja aptuveni četrdesmit metru attālumā no krasta. Lielā attāluma un slikto laika apstākļu dēļ gulbjus neizdevās nofotografēt.
Šie nav vienīgie gulbji, kurus “Staburags” pamanīja šīgada janvārī. Drīz pēc atkušņa sākšanās divi gulbji mājoja Daugavas līcī pie Rīteriem. Tomēr pirmo reizi uzzinām par tik lielu putnu skaitu vienkopus pašā ziemas vidū — janvārī.
Interneta portālā www.putni.lv, kur apkopota informācija par Latvijā sastopamajiem putniem, teikts, ka gulbji rudenī koncentrējas Latvijas rietumu daļas ezeros un Rīgas jūras līcī. Daļa putnu aizceļo uz valstīm ar siltāku klimatu. Tomēr daļa gulbju paliek ziemot tepat Latvijā, valsts rietumu daļā un gar Rīgas jūras līča piekrasti.
Atkarībā no laika apstākļiem Latvijā ziemo no 200 līdz 5500 putniem. Galvenā ziemošanas vieta ir Liepājas ezers, kur dažreiz ziemotāju skaits pārsniedz trīs tūkstošus īpatņu. Lielākais skaits novērots 2001. gada janvārī, kad saskaitīts 3700 īpatņu. Tomēr bargās ziemās, kad ezers pilnībā aizsalst, gulbji aizlido no Latvijas. Vairāki tūkstoši putnu ik gadu spalvu maiņas laikā pulcējas lielākajos piejūras ezeros un zivju dīķu kompleksos.
Iespējams, siltā laika dēļ gulbji atlidojuši arī uz Aizkraukles rajonu. Ja ūdenstilpes nav aizsalušas, viņiem ir pietiekami barības un labas iespējas izdzīvot. Ja gaisa temperatūra pazemināsies, gulbji, visticamāk, dosies atpakaļ uz ierastajām ziemošanas vietām tepat Latvijā.