1905. gada galvenie notikumi Skrīveros un apkārtnē ir labi zināmi, tālab vēlos atgādināt tikai dažu veco skrīveriešu stāstījumu un faktus, par kuriem nerunāja okupācijas laikā.
1905. gada galvenie notikumi Skrīveros un apkārtnē ir labi zināmi, tālab vēlos atgādināt tikai dažu veco skrīveriešu stāstījumu un faktus, par kuriem nerunāja okupācijas laikā.
Ar kauna zīmi kaklā
Piektā gada revolūcija bija kā izvirdums krātajam tautas masu naidam pret cara patvaldību. Carisma represīvo režīmu visskaudrāk izjuta nekrievu tautības cilvēki, īpaši nesaudzīgo pārkrievošanas politiku skolās. Andreja Upīša māsīca Karlīna Zirnīte mūža nogalē atcerējās, ka valsts skolā mācības notika tikai krievu valodā. Latviski nedrīkstēja sarunāties pat starpbrīžos. Nepaklausīgajiem bija jānēsā kaklā pakārta kauna zīme, no kuras varēja tikt vaļā, noķerot citu pārkāpēju.
Revolucionārie notikumi laukos risinājās vēlāk nekā pilsētās. Pavasarī sociāldemokrāti sāka rīkot mītiņus baznīcās, kuros runāja aģitatori. Var vaicāt, kādēļ gan revolucionāriem, kuri noliedza Dievu, bija vajadzīgas baznīcas? Izskaidrojums ir vienkāršs: līdz pat 17. oktobra manifestam bija spēkā aizliegums pagastos rīkot iedzīvotāju sapulces. Vienkopus drīkstēja pulcēties tikai dažu kārtu pārstāvji — saimnieki, kalpi, amatnieki u. c. Protams, šāds aizliegums neattiecās uz dievkalpojumiem.
Tracis dievnamā
Tā laika Skrīveru muižas kalējs J. Pauls vēlāk atmiņās rakstīja, ka Aizkraukles—Skrīveru draudzes baznīcā sociāldemokrāti aģitēja pirmajos Vasarsvētkos. “Runātāji atbrauca no Rīgas, viņu apsargāšanu uzdeva piecpadsmit aktīvākajiem skrīveriešiem. Kad mācītājs uzkāpa kancelē un sāka aizlūgumu par ķeizaru un viņa ģimeni, kāds no luktā stāvošiem sauca: “Nost ar ķeizaru! Nost ar patvaldību!”. Baznīcā sacēlās troksnis un kņada. Mītiņš turpinājās vairākas stundas.” Demonstrācija izdevās tādēļ, ka vietējos policistus piemānīja. Viņiem lika noprast, ka mītiņš notiks Kokneses baznīcā… Sirmgalvis Jānis Dzērve savukārt atcerējās, ka turpmāk baznīcas apsargāšanai norīkoti krievu zaldāti. Viņi dusmojušies, ka šejienieši Dievu lūdz “ar mašīnu” (ērģelēm).
Tautas viļņošanās laukos pa īstam sākās pēc tā sauktā Oktobra manifesta, ar ko cars pasludināja sapulču, biedrošanās un dažas citas brīvības. Aplūkojot tā laika fotogrāfijās ļaužu pārpildītos sapulču laukumus, rodas pārliecība, ka tieši Piektais gads bijis pirmais lauku iedzīvotāju atmodas laiks.
Dedzina muižas
Pamodinātie ļaužu prāti kļuva par auglīgu sējamlauku gan demokrātiskām, gan anarhistiskām idejām. Tautas sapulcēs vēlēja rīcības komitejas, vāca naudu ieročiem, lēma par streikiem un bruņotām akcijām. Atmaksas brīdi sagaidīja arī vissenākie pāridarītāji — muižnieki. Skrīveru muižas dedzināšanu apraksta J. Pauls:
“27. novembra pēcpusdienā, kad iestājās krēsla, muižā pulcējās bruņotu un nebruņotu ļaužu bari. Daži no tiem pastāstīja, cik zvēriski muižnieki bij” izturējušies pret arestētajiem kaujiniekiem. Lai liesmas drīzāk izplatītos, pils logos raidīja trīs zalves. Pēc tam galveno durvju priekšā sanesa pusvezumu salmu, no klēts atvēla mucu petrolejas… Pils dega visu nakti. Tas pats notika arī ar veco pili.”
Skrīverieši maldīgi cerēja, ka pēc pils nodedzināšanas muižnieki vairs neatgriezīsies Skrīveros un visi labumi klētīs un kūtīs, kā arī zeme piederēs pagasta ļaudīm. Taču tā nenotika. Cara valdība izmaksāja sāpju naudu un jauno pili atjaunoja (to sagrāva kara laikā).
Aktīvākie Skrīveru revolucionāri
Kuri bija aktīvākie revolucionāri Skrīveros? J. Pauls nosauc viņu vārdus un amatus: dzelzceļa stacijas priekšnieka palīgs Arturs Piegāzs un četri stacijas ierēdņi Krauze, Veselovskis, Dannenbergsons un Purviņš, “Oglenieku” saimnieks Mārtiņš Grasis, “Prekavu” saimnieka dēls Andrejs Tomsons, veikala īpašnieks Andrejs Zābaks. Tikai divi bija īsteni proletārieši — stacijas strādnieki Spriņģis un Sproģis. Skrīveros tā bija tautas revolūcija.
Soda ekspedīcija Skrīveros bez tiesas nošāva piecus iedzīvotājus un nodedzināja vairākas mājas. Pēc karatiesas sprieduma nošāva Piegāzu un Tomsonu. Apsūdzības rakstā bija teikts, ka viņiem bijis nodoms dibināt savu valsti.
