Kopš deviņdesmito gadu sākuma Sērenes pagasta “Miskās” saimnieko Ruta un Artūrs Salmiņi.
Kopš deviņdesmito gadu sākuma Sērenes pagasta “Miskās” saimnieko Ruta un Artūrs Salmiņi. Lai arī jau pensionāri sirmām galvām, abiem netrūkst apņēmības turpināt saimniekot.
Tīrumi nedrīkst aizaugt
Salmiņi Sērenes pagastā apsaimnieko “Misku” īpašnieces no vectēva mantoto zemi. 15 gadu te sēts, stādīts un kopti lopi. Tikt galā ar darbiem arvien grūtāk, tomēr Ruta Salmiņa uzskata, ka nedrīkst ļaut laukiem aizaugt, zeme ir jākopj.
“Miskās” pamatnodarbe ir graudaudzēšana. Saimniecības platība nav liela — 28 hektāri zemes un nedaudz meža. Pagājušajā gadā 11 hektāros bija iesētas auzas un mieži, kurus izmantoja lopbarībai, kvieši vairāk tika vistām, bet rudzus pārdeva Kalsnavas spirta rūpnīcai. Ruta Salmiņa piebilst, ka pērn apsētās platības bija krietni lielākas nekā citus gadus, jo saimnieks izrēķinājis, ka saimniecība vairāk iegūs, pretendējot Eiropas Savienības atbalstam.
Šogad platības mazākas
Artūra kungs teic, ka šogad apsētās platības gan būs krietni mazākas. Pagājušajā rudenī graudi nokulti ļoti vēlu, tāpēc nepaspēja iesēt ziemājus. Šopavasar sēs vien vasarājus un gatavos zemi ziemāju sējai rudenī.
Artūrs Salmiņš saka: “Visā pasaulē cilvēki dzīvo uz parāda, bet mēs nekad neesam ņēmuši kredītu. Uzskatu, ka ar visu jātiek galā pašu spēkiem, būs nauda — strādāsim, nebūs naudas — domāsim, ko darīt.”
Pavasara sēja jau izplānota “Misku” saimniece ar skumjām stāsta:
— Nu jau paliekam veci un varētu to saimniekošanu mest pie malas. Bet vīrs negrib padoties, viņam vēl spēka pietiek. Viņš domā par priekšdienām, ko un kā darīs, pavasara sēja jau izplānota. Tehnikas zemes apstrādei pietiek. Tā gan, protams, jau novecojusi, bet vīrs pats ar visām tehniskajām ķibelēm tiek galā. Tā kā aizvadītā gada nogalē saņēmām vienotos platībmaksājumus no Eiropas, pirksim jaunu vagotāju. Saņemtā nauda zemniekiem ir laba iespēja atsperties.
Laukos badā nomirt nevar
— Es nevarētu dzīvot pilsētā, man ļoti patīk laukos. Nesaprotu tos cilvēkus, kuri stāsta, ka laukos nav ko ēst. Ja ir kāds zemes pleķītis, var izaudzēt dārzeņus, nobarot cūku, turēt vistas, govi, un cilvēki būs paēduši. Mums ir dēls un divas meitas un no savas nelielās saimniecības ģimeni pabarot varam.
Arī mūsu saimniecībā ir vistas, agrāk bija sešas govis, nu tikai divas, jo kļūst arvien grūtāk viņas izslaukt. Agrāk pienu pārdevām “Daugavai”, tagad lietojam paši. Es gatavoju sviestu, biezpienu, sienu sieru, mājās vienmēr ir svaigs piens. Mums ļoti daudz palīdz bērni — vasarā sienu savākt, rudenī kartupeļus norakt.
