Daudzeses pagastā nākamajā dienā pēc vētras kāda sieviete piedzīvojusi nelaimi un nepatīkamus mirkļus saistībā ar tuvinieka nāvi un miršanas dokumentu noformēšanu.
Daudzeses pagastā nākamajā dienā pēc vētras kāda sieviete piedzīvojusi nelaimi un nepatīkamus mirkļus saistībā ar tuvinieka nāvi un miršanas dokumentu noformēšanu.
“Staburaga” redakcijā vērsās kādā miruša daudzesieša radiniece (vārds un uzvārds zināms) un pastāstīja, ko piedzīvojusi:
— Uzzinājusi par radinieka nāvi, meklēju pagasta ārsti Intu Ziediņu. Uzzināju, ka viņa aizgājusi uz pagastmāju, kur ir arī ambulance, devos turp. Satiku dakteri pie pagastmājas un lūdzu uzrakstīt miršanas apliecību. Saprotu, tā bija svētdiena, bet visi tuvinieki, kuri varētu kārtot nepieciešamās formalitātes darbdienā, strādā. Izbrīvēt laiku ir ļoti sarežģīti. Pirmdien no rīta gribējām doties uz sociālo nodaļu, lai varētu noformēt apbedīšanas pabalsta saņemšanas dokumentus.
Ārste Ziediņa atteica, ka ambulancē vairs neatgriezīsies, bet miršanas apliecību var uzrakstīt arī pirmdien. Nebija citas iespējas, tāpēc mirušā vīra sieva šajā sāpju brīdī bija spiesta doties uz ambulanci vēlreiz, kur feldšerīte uzrakstīja miršanas apliecību. Esmu sašutusi par ārstes vienaldzīgo attieksmi. Kaut arī tā bija svētdiena, diena pēc vētras, kad pagastā nebija elektrības, miršanas apliecību taču varēja uzrakstīt neatkarīgi no visiem šiem apstākļiem. Ja ārste negribēja atgriezties ambulancē, varējām doties uz mājām, kuras ir netālu no pagastnama.
Sazinājāmies arī ar ārsti Intu Ziediņu. Viņa skaidroja, ka svētdien uz ambulanci gājusi, lai pārbaudītu, vai vētra viņas prakses vietai nav nodarījusi kādu postu. “Atceros šo gadījumu. Mēģināju aizgājēja radiniecei skaidrot, kāpēc nevaru apliecību izrakstīt tajā pašā dienā, taču acīmredzot viena otru neesam sapratušas,” piebilst Ziediņas kundze.
Mirušais vīrietis slimoja, taču pēdējos mēnešos ģimenes ārsti pie viņa nesauca. Lai varētu izrakstīt miršanas apliecību, ārste vēl gribējusi sazināties ar onkologu, kurš arī ārstēja mirušo.
Ņemot vērā formalitātes, kādas kārtojamas šajā gadījumā, mirušā tuviniekiem pirmdien būtu vēlreiz jādodas uz vietējo pašvaldību. Lai Sociālās apdrošināšanas aģentūrā saņemtu apbedīšanas pabalstu, ārsta izziņa neder, te vajadzīga pašvaldības dzimtsarakstu pārziņa izdots dokuments. Taču tādā smagā brīdī apjukt var ikviens. Protams, pirmais, ko cilvēks meklē, ir medicīnas darbinieka palīdzība. Sāpju brīdī aizgājēja tuviniekiem visvairāk vajadzīgs mierinošs vārds un sapratne, nevis klajš noraidījums.
