Pēdējo gadu laikā Latvijā un arī Aizkraukles rajonā demogrāfiskā bilance ir negatīva — vairāk cilvēku nomirst nekā piedzimst. Turklāt pērn Aizkraukles rajonā piedzimis vēl mazāk bērnu nekā 2003. gadā.
Pēdējo gadu laikā Latvijā un arī Aizkraukles rajonā demogrāfiskā bilance ir negatīva — vairāk cilvēku nomirst nekā piedzimst. Turklāt pērn Aizkraukles rajonā piedzimis vēl mazāk bērnu nekā 2003. gadā.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn Aizkraukles rajonā piedzimis par 61 mazuli mazāk — 2004. gadā reģistrēts 317 jaundzimušo, bet 2003. gadā — 378 mazuļi. Aizkraukles novadā pērn piedzimuši 100, 2003. gadā — 118 bērnu.
Pērn Aizkraukles rajonā miruši 559 iedzīvotāji, tas ir par 23 mazāk nekā 2003. gadā. Aizkraukles novadā miruši 125 cilvēki, 2003. gadā — 115.
Populārākie — Annija un Artūrs
Aizkraukles novadā pagājušajā gadā piedzimušas 47 meitenes un 53 zēni. Divi vārdi doti 16 mazuļiem.
Populārākais vārds meitenēm bija Annija, tas dots trijām mazajām aizkrauklietēm. Pērn Aizkraukles novadā reģistrēts arī pa diviem šādiem vārdiem: Alise, Daniela, Elizabete, Evelīna, Kitija, Laura un Linda. Meitenēm doti arī nedzirdētāki vārdi, piemēram, Merilina, Ketija, Nanija, Treisija, Tifānija.
Pagājušajā gadā Aizkraukles novadā populārākie zēnu vārdi ir Artūrs (4), Daniels (3), Aleksandrs, Emīls, Juris, Kristiāns, Markuss, Ņikita, Roberts un Rihards (pa 2). Reģistrēts arī zēna vārds Aksels, Frīdrihs, Ginters, Mariuss, Reinards un Žanis. Savukārt populārākais latviešu vārds Jānis pērn kā otrais vārds dots tikai vienam jaundzimušajam.
Precētajiem nekas nav jāpierāda
Aizkraukles dzimtsarakstu nodaļas pārzine Olita Sticere stāsta, ka pieaug nereģistrētā laulībā dzimušo bērnu skaits. Pērn 62 procentos gadījumu bērni piedzimuši vecākiem, kuri dzīvo nereģistrētā laulībā, vai vientuļajām mātēm. Pagājušajā gadā 18 jaundzimušo reģistros nav norādītas ziņas par bērna tēvu. “Ja abi vecāki raksta paternitātes atzīšanas dokumentus, bērna dzimšanas apliecībā ieraksta viņu abu vārdus, un vecāki vienojas, kādu uzvārdu dot bērnam,” skaidro Olita Sticere. “Ja māte paternitātes atzīšanu nepieprasa arī tiesā, tad bērna dzimšanas apliecībā ieraksta tikai ziņas par māti.”
Civillikums paredz — ja bērns piedzimst sievietei, kura nav šķīrusies vai kopš šķiršanās brīža vai vīra nāves pagājis mazāk nekā 306 dienas, jaundzimušā reģistrā ieraksta viņas vīra vārdu, kaut bērna tēvs ir cits vīrietis. Arī Aizkraukles rajonā bijuši šādi gadījumi, vairākos faktiskais bērna tēvs paternitāti atzinis. Olita Sticere atklāj, ka gadījumos, ja līdz bērna dzimšanai māte reģistrējusi jaunu laulību, par bērna tēvu atzīst jauno vīru, un tad vecākiem vairs nekas nav jāpierāda. Pieredze gan liecina, ka cilvēki otrreiz nemaz nevēlas noslēgt laulību, līdz ar to rodas sarežģījumi.
Lai gan Latvijā deklarē, ka bērnunamos audzēkņu skaits samazinās, Aizkraukles rajonā pērn adoptēti tikai deviņi bērni, divi no viņiem Aizkraukles novadā. Adoptēto skaits salīdzinoši gan ir pieaudzis, jo 2003. gadā Aizkraukles rajonā adoptēti trīs bērni.
Atlaides tikai karā
Pagājušajā gadā Aizkraukles rajonā reģistrētas 133 laulības, 54 no tām — Aizkraukles novadā. Salīdzinot ar 2003. gadu, noslēgto laulību skaits samazinājies gan rajonā, gan novadā, taču tas ir lielāks nekā 2002. gadā. Savukārt nemainīgs ir to laulību skaits, kuras slēgtas baznīcā — divos pēdējos gados baznīcā salaulāts pa 12 jaunajiem pāriem.
“Arvien mazāk ir pāru, kuriem saīsināts laulību izsludināšanas laiks,” stāsta dzimtsarakstu nodaļas pārzine. “Likumā noteikts, ka no laulību pieteikuma iesniegšanas līdz reģistrācijai jābūt vismaz mēnesim un vienai dienai. Ja ir pamatoti iemesli, dzimtsarakstu nodaļas pārzinim ir tiesības šo laiku samazināt, taču likumā noteikts, ka bez izsludināšanas laika var laulāt tikai divos gadījumos — ja laulību pieteicējam noteikta diagnoze, kura pieļauj letālu iznākumu, vai, ja valstī izsludināts karš. Tātad grūtniecība šajās kategorijās neietilpst…”.
Cilvēki neprot šķirties
Mazāk paliek arī to laulību, kurās ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu vienam no laulājamajiem samazināts vecums. Pērn Aizkraukles rajonā slēgtas tikai divas laulības, kurās vienam no jaunlaulātajiem nebija 18 gadu.
Sticeres kundze piebilst, ka pēdējos gados pieaug arī cilvēku, kuri reģistrē pirmo laulību, vecums. Lielākoties laulību reģistrē 29, 30 gadu vecumā, taču ir arī vairāki gadījumi, kad reģistrēta ap 30 gadu veca vīra un 19 gadu vecas sievas laulība.
Šogad Aizkraukles rajonā 57 laulības šķirtas. Olita Sticere darbojas arī bāriņtiesā un pārliecinājusies, ka cilvēki neprot pieklājīgi izšķirties: “Cilvēki tiesā dara un runā neiedomājamas lietas, un bērnus dala arī tie, kuri nav reģistrējuši laulību.”
Precas latvieši
Sticeres kundze atklāj, ka pērn laulību reģistrēja krietni vairāk latviešu nekā citu tautību pārstāvju. “Agrāk tā nebija, un man prieks, ka latvieši precas,” saka viņa. No Aizkraukles novadā noslēgtajām 54 laulībām pērn apprecējās 37 latvietes un 39 latvieši.
31 laulība reģistrēta starp abiem latviešiem, septiņās vīrs bija latvietis, sieva — krievu tautības, piecas laulības reģistrētas starp abiem krievu tautības pārstāvjiem, pa divām — starp latvieti un krievu, starp polieti un krievu. Latvietes apprecējušās arī ar ukraini, horvātu, vācieti un ASV pavalstnieku.
Likums kavējas
Vai šogad dzimtsarakstu nodaļu darbā un likumos gaidāmas izmaiņas? “Lai gan Saeimā iesniegts likumprojekts, kurā paredzētas būtiskas izmaiņas Civillikumā un Civilstāvokļa aktu likumā, par to runāt vēl pāragri,” saka Olita Sticere.
Viņa atklāj, ka likumprojektā paredzētas izmaiņas arī laulību reģistrēšanas kārtībā. Līdz šim laulību varēja reģistrēt tikai laulājamo vai viņu vecāku dzīvesvietā, paredzēts, ka šāda ierobežojuma vairs nebūs. Tāpat izskanējis ieteikums atcelt obligātās veselības pārbaudes prasību jaunlaulātajiem un citi jauninājumi. “Nevaru prognozēt, kad likumu apstiprinās Saeimā, taču tikai tad varēsim runāt par izmaiņām,” saka Olita Sticere.
