Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga paziņoja, ka izlēmusi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūguma 9. maijā doties uz Maskavu, kur Krievija svinēs uzvaru pār fašismu Otrajā pasaules karā.
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga paziņoja, ka izlēmusi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūguma 9. maijā doties uz Maskavu, kur Krievija svinēs uzvaru pār fašismu Otrajā pasaules karā.
Viņas negaidītais lēmums pārsteidzis Lietuvas prezidentu Valdu Adamku un Igaunijas kolēģi Arnoldu Rītelu, jo līdz šim bija vienošanās, ka par braukšanu vai nebraukšanu uz Maskavu visi trīs Baltijas valstu prezidenti lēmumu pieņems kopīgi. Latvijas prezidente vienpersoniski tomēr izvēlējusies uz Maskavu braukt.
Sabiedrībā virmo emocijas — vieni prezidenti par to nosoda, citi apbrīno viņas izlēmīgumu un gudras politiķes tālredzīgumu. Putinam, protams, nepatiktu, ja Baltijas valstu prezidentu kopā ar desmitiem citu valstu vadītājiem šajā dienā Sarkanajā laukumā nebūtu. Latvijai, Igaunijai un Lietuvai atkal varētu pārmest kaimiņu nesaticīgumu, vecu rēķinu kārtošanu un vēl simt un vienu grēku.
Prezidente acīmredzot izlēmusi pirms “lēkšanas ledainā āliņģī” ilgi nemīņāties, jo tas reiz būs jādara tik un tā. Proti, robežlīgums starp Latviju un Krieviju jānoslēdz. Šajā situācijā ilgu vilcināšanos ar atbildi Putinam Krievija varētu saprast negatīvi, un tas, protams, abu valstu ārpolitikai, tāpat arī Igaunijai un Lietuvai, par labu nenāktu.
Daudzi atceras, ka tādu pašu ielūgumu Baltijas valstu prezidenti saņēma pirms 10 gadiem, taču uz Maskavu nebrauca. Guntis Ulmanis toreiz ar saviem kolēģiem par šo jautājumu sprieda piecas stundas. Tagad ir pavisam cita situācija. Baltijas valstis ir Eiropas Savienībā un NATO, tagad mēs neesam vieni pasaules malā. Esam lielas kopienas daļa, kuru pat milzīgajai Krievijai pienācis laiks uzklausīt.
Prezidente ar savu vienpersonisko lēmumu droši vien rosinās arī kolēģus Putinam ātrāk dot pozitīvu atbildi. Ar Krieviju attiecības jāuzlabo, citādi tās atgādina sastāvējušos ūdeni varžu dīķī, kurā dažs Latvijas nedraugs ik pa brīdim iemet kādu akmeni. Tad ūdens vienā vietā sakustas, vairāki apļi izplūst pa dīķi, un atkal viss paliek klusu.
