Lielu postu vētra nodarījusi lauksaimniekiem. Tukumā gājis bojā 20 tūkstošu vistu, Jēkabpilī — vairāk nekā simt cūku, no divām kažokzvēru audzētavām aizbēga vairāki simti ūdeļu.
Lielu postu vētra nodarījusi lauksaimniekiem. Tukumā gājis bojā 20 tūkstošu vistu, Jēkabpilī — vairāk nekā simt cūku, no divām kažokzvēru audzētavām aizbēga vairāki simti ūdeļu. Aizkraukles rajonā situācija ir salīdzinoši laba, dzīvnieki nav gājuši bojā, viņi ir pabaroti, padzirdīti, govis vismaz vienu reizi dienā izslauktas.
Izmanto visas iespējas
Pēc sakaru atjaunošanas svētdienas vakarā un pirmdienas rītā Pārtikas un veterinārā dienesta Aizkraukles rajona pārvaldes darbinieki mēģināja sazināties ar visām pašvaldībām, lai apkopotu situāciju lauksaimniecībā. Daudzi bija ļoti priecīgi, ka nav savā nelaimē vieni un kāds par viņiem interesējas, lieti noderēja kaut pa tālruni sniegtie padomi, kā apkopt lopus krīzes situācijā.
Dienesta darbinieki piezvanīja lielāko saimniecību īpašniekiem. Aija Vorpa stāsta:
— Lopkopji rīkojās ļoti operatīvi. Katrs darīja, ko varēja, lai lopus pabarotu, padzirdītu un vismaz vienu reizi dienā izslauktu govis. Slaucamos aparātus darbināja ar traktora piedziņas kompresoriem un elektroģeneratoriem. Tādos apstākļos gan var strādāt tikai vienu dienu. Ja līdzīga situācija saglabāsies vairākas dienas, govīm var rasties tesmeņa saslimšanas. Otrdien saņēmām informāciju, ka dažos ganāmpulkos govīm tiešām iekaisuši tesmeņi.
Saņēmām ziņu arī no saimniecībām “Aizkraukle—A”, “Gala Tuņķi” un “Palejkalni” Aizkraukles pagastā, kur bojātas saimniecības ēkas. Visvairāk cietušas SIA “Bormaņi” ēkas.
Vētra atklāja, ka lielākā daļa lauksaimnieku tomēr nav gatavi ekstremāliem apstākļiem. Lopkopjiem noteikti jādomā par alternatīvu enerģijas piegādes avotu. Šajās dienās saņēmām arī kādu priekšlikumu, kā izmantot ģeneratoru. Visdārgāk izmaksā motors. Cena būtu divas, trīs reizes mazāka, ja iegādātos pašu ģeneratoru, kurš ražo strāvu, bet darbinātu to ar traktora palīdzību. Sīkāku infomāciju var iegūt pie mums pārvaldē.
Ģenerators jau pasūtīts
Arī “Staburags” sazinājās ar dažām lielākajām saimniecībām. Aizkraukles pagasta “Āru” saimniece Anna Baumgartena, kuras aprūpē ir vairāk nekā 50 slaucamu govju, stāsta:
— Elektrība nodzisa 9. janvāra vakarā. Slaukšanas aparātus darbinājām ar traktora palīdzību un govis vienu reizi dienā izslaucām. Sākumā mēģinājām slaukt ar rokām, pirmās desmit govis izslaucām, tad sapratām, ka tas nav iespējams, jo saimniecībā ir 57 slaucamas govis. Dzīvnieki arī nav pieraduši pie slaukšanas ar rokām. Pirmdien elektrības piegādi atjaunoja, un darbs ritēja, kā ierasts.
Piena dzesēšanai elektrības trūkums netraucēja, un noteikto temperatūru nodrošināt varējām, vienīgi pašai piens bija jāmaisa. Ņemot vērā gūto pieredzi, jau pasūtījām ģeneratoru elektroenerģijas ražošanai krīzes situācijā.
Darbs rit, bet lēnāk
Bebru pagasta zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” īpašnieks Jānis Midegs slaukšanai izmantoja vakuumkompresoru, un govis varēja izslaukt divas reizes dienā.
Viņš stāsta:
— Šis process gan nedaudz ieilga, bet govis izslaucām. Dzīvnieki ir pabaroti un padzirdināti. Lai kūtī būtu gaisma un darbotos ūdenssūknis, izmantojām pārvietojamo elektrostaciju. Svētdien ap pulksten 23 mums piezvanīja Vorpas kundze no Pārtikas un veterinārā dienesta, lai apjautātos, kā veicas. Nav jau pirmā reize, kad strādājam šādos apstākļos, taču tik ilgi elektrības gan nebija pirmo reizi.
Midega kungs piebilst, ka jau sen domājis iegādāties elektroģeneratoru, taču, iespējams, tieši šis gadījums pamudinās to izdarīt ātrāk.
Vējš norauj jumtu
Aizkraukles pagasta kooperatīvās sabiedrības “Aizkraukle—A” torņa noliktavai stiprais vējš norāva jumtu.
Uzņēmuma agronome Aija Elksne telefonintervijā sacīja: “Bijām spiesti tur glabāto rapsi pārvest uz citām telpām, jo nebija tehnikas, lai jumtu ātri salabotu. Līdz ar rapša sēklas pārvešanu radīsies grūtības to vēlāk sabērt automašīnas kravas tilpnē. Līdz šim mašīna pabrauca zem torņa, un tajā sēklu sabēra. Rēķinām, ka saimniecībai nodarīti zaudējumi aptuveni tūkstoš latu apmērā. Tie saistīti ar rapša pārvešanu, jumta labošanu, tehnikas nomu, jo pašiem nav pacēlāja, lai strādātu tādā augstumā.”
Šinšillas saaukstējušās
Daudzesietes Santas Rubenes aprūpē ir vismaz simt šinšillu. Kā mazie dzīvnieciņi pārdzīvojuši vētru? Rubenes kundze stāsta:
— Šinšillu fermā gaisa temperatūrai jābūt plus 18—19 grādu, jābūt arī labai ventilācijai, taču elektrības trūkuma dēļ temperatūra pazeminājās līdz plus 10 grādiem. Nedarbojās ventilācija, nebija gaismas. Otrdienas rītā situācija bija kritiska. Problēmas risināšanā iesaistījās Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki, un, pateicoties viņu pūliņiem, otrdien ap pusdienlaiku elektrību pieslēdza. Taču daudzviet pagastā elektrības un ūdens nebija vēl trešdien.
Par laimi, neviens dzīvnieks nav gājis bojā, taču vairāki ir saaukstējušies.
Situāciju vērtē kā ārkārtēju
Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta apkopotajiem datiem, pirmdien Latvijā palīdzība bija vajadzīga 14 piena lopkopības un trijām cūku audzēšanas saimniecībām, kā arī divām putnufermām. Kopumā apzinātas 455 saimniecības, kurās ir no 50 līdz 100 govīm, 181 saimniecība, kurā ir līdz 200 govīm, un 109 saimniecības, kurās ir vairāk nekā 200 govju. Par vairāk nekā 60 saimniecībām sakaru trūkuma dēļ ziņu nav. Apzināti 42 cūku ganāmpulki, 18 putnu saimniecību. Stiprais vējš postījumus nodarījis aptuveni 70 procentiem lauku saimniecību, un Pārtikas un veterinārais dienests situāciju raksturo kā ārkārtēju.
