Veselības ministrs Gundars Bērziņš paziņojis, ka ar vienu no lielākajām problēmām veselības aprūpē — aplokšņu maksājumiem — plānots cīnīties kompleksi.
Veselības ministrs Gundars Bērziņš paziņojis, ka ar vienu no lielākajām problēmām veselības aprūpē — aplokšņu maksājumiem — plānots cīnīties kompleksi. Veselības ministrijā jau izveidota darba grupa, kura domās — legalizēt pacientu maksājumus ārstiem, palielināt ārstniecības personu atalgojumu vai sodīt ārstus. Veselības ministrs uzskata, ka tiem ārstiem, kuri pieprasīs nelikumīgus maksājumus, var draudēt “rokudzelži”.
Retais gan noticēs, ka ar jebkuru no ministrijas ieteiktajiem priekšlikumiem būs līdzēts. Kā maksā, tā strādā — šāda situācija, nevis alga pēc padarīta darba ir mūsdienu medicīnas iezīme. Par to aizdomājos, kad arī pati apmeklēju ārstu kādā privātklīnikā Rīgā. Lai gan maksa par vizīti pie speciālista augsta, bija vērts maksāt, jo jutu ne tikai labvēlīgu attieksmi, bet arī patiesu ārsta ieinteresētību. Viss legāli, un neviens nevienam nav parādā.
Taču visvairāk pakļauta izspiešanai ir tā sabiedrības daļa, kura nevar samaksāt ne par ārsta apmeklējumu, nedz citām medicīniskajām manipulācijām. Vai viņi būs tik drosmīgi, lai, pirms gultos uz operāciju galda, godīgi atbildētu, ja ārsts it kā netīšām apvaicāsies par attieksmi pret aplokšņu algām?
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ruta Vīksna uzskata: “Vajadzētu nodalīt izspiešanu un pateicību. Pateicība ir oficiāli nokārtojama — ārsts izsniedz kvīti un par saņemto naudu maksā nodokļus.” Maz ticams, ka šādu kārtību kāds ievēros. Diez vai tajā, lai darījums tiktu noformēts oficiāli, būs ieinteresēts pat pateicīgais pacients, kur nu vēl ārsts.
Prieks, ka mēdz būt arī citādi. Kāds gadījums pierāda — paldies Dievam, ka labi ārsti ir zelta vērti tikai pārnestā nozīmē. Paziņu ģimenē divus mēnešus vecam mazulim nupat veica sirds operāciju. Kad noraizējušies vecāki interesējās, cik slavenajam profesoram, kurš veiks šo sarežģīto operāciju, jāmaksā, medicīnas māsiņa piekodināja: “Tikai nedomājiet dot naudu! Viņš apvainosies.” Kad pēc veiksmīgās operācijas un izveseļošanās mazuli izrakstīja no slimnīcas, ārsts ar smaidu pieņēma rožu buķeti un teica: “Jūs man neesat parādā. Par katru veiksmīgu operāciju man pietiekami maksā valsts…”.
