Viesojoties Aizkrauklē, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš tikās ar pilsētu un pagastu vadītājiem. Pārrunāja dažādus jautājumus, lielākoties saistītus ar valsts investīciju un Eiropas fondu naudas ieguvi.
Viesojoties Aizkrauklē, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš tikās ar pilsētu un pagastu vadītājiem. Pārrunāja dažādus jautājumus, lielākoties saistītus ar valsts investīciju un Eiropas fondu naudas ieguvi.
Uz tikšanos ar ministru ierodas ne visu pašvaldību vadītāji. Sarunas Aizkraukles novada ģimnāzijā rit diezgan neformālā gaisotnē, brīžiem pat pārtapdamas priekšvēlēšanu aģitācijā, jo Tautas partiju pārstāvošais ministrs norāda uz priekšgājēju, citu partiju biedru, neizdarībām.
Vai pieteikumus jēga rakstīt?
Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Jansons vēlas zināt, vai ir jēga rakstīt pieteikumus valsts investīciju saņemšanai:
— Rakstām regulāri, jau vismaz septiņus gadus pēc kārtas. Lūdzam naudu skolas atjaunošanai, bet mūsu pieprasījumu ikreiz noraida.
Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš iesaka nezaudēt cerības — naudu pirmām kārtām piešķir tiem, kuriem to vajag visvairāk. Taču arī pārējo kārta reiz pienāks.
— Naudas sadale ir ļoti komplicēta lieta, to dalot, raugās pēc prioritātēm. Ir kritēriji, pēc kuriem vērtē, kādiem objektiem finansējums nepieciešams pirmām kārtām, bet kādi vēl var pagaidīt, — tā Oskars Spurdziņš. — Pašvaldībām aktīvi vajag piesaistīt arī Eiropas Savienības līdzekļus.
Garantē: nauda būs!
Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs Jānis Krūmiņš gan norāda, ka Eiropas Savienības naudas apguvei nepieciešams paliels pašvaldību līdzfinansējums un pat pilnīga projekta apmaksa, naudu saņemot tikai pēc tam. Pašvaldībām līdzekļu tam nav, bet kredītresursi ir ierobežoti.
— Varat neuztraukties, kredītu Eiropas Savienības naudas apgūšanai pietiks. Garantēju, — sola ministrs.
Savukārt Daudzeses pagasta padomes priekšsēdētāja Vija Dudeniča iebilst, ka pat tad daudzām pašvaldībām problemātiski apgūt Eiropas naudu:
— Esam tik nabadzīgi, ka līdzfinansējumam tik un tā nepietiek. Varbūt var samazināt pašvaldības daļu?
Oskars Spurdziņš atzīst, ka pagaidām tas nav iespējams. Jāraugās, kā naudu apgūs ilgākā laika posmā, tikai tad varēs domāt, vai šajā sistēmā kas jāmaina.
Novadus noteikti veidos
Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētāju Pēteri Keišu interesē, vai būs solītā teritoriālā reforma.
— Valdības deklarācijā nav paredzēts veidot reģionālās pašvaldības. Vai tādas būs? — vēlas zināt Keiša kungs.
Ministrs norāda, ka valdība ieinteresēta izveidot novadus, taču tas nenotiks līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tādēļ jautājums par reģionālajām pašvaldībām šobrīd nav aktuāls, daudz svarīgāk sakārtot veselības un izglītības sistēmas finansēšanu. Taču, kad izveidos novadus, viens no svarīgākajiem jautājumiem būs jauna finanšu izlīdzināšanas modeļa izstrāde.
Lats seko skolēnam
Aktīvākās diskusijas izraisa Kokneses pagasta padomes priekšsēdētāja Viestura Cīruļa ierosinājums mainīt savstarpējo norēķinu kārtību par skolēniem, kuri dzīvo vienā pašvaldībā, bet mācās citā.
— Mums jāmaksā par katru Koknesē deklarētu skolēnu, kurš mācās, piemēram, Aizkrauklē. Līdz ar to pašu skolai naudas paliek mazāk. Uzskatu, ja pašvaldībā ir iespējams iegūt izglītību, tai nevajag maksāt, ja skolēns izraugās citu skolu, — tā Viesturs Cīrulis.
Finanšu ministrs iebilst, ka pašvaldība nevar noteikt, kurā skolā bērnam mācīties. Skolai jāpierāda, ka tā sniedz kvalitatīvu izglītību, lai bērns izvēlētos tieši šo, nevis citu mācību iestādi.
— Jāmāk skolēnu piesaistīt, bet, ja to nespēj, tad nekas cits neatliek — jāmaksā citiem, kuri to pratuši, — uzskata Oskars Spurdziņš.
Sliktā skolā mācīties negrib
Diemžēl piesaistīt nevar, ja skolā nav sporta zāles, ir nolietotas telpas. Aizkraukles rajonā ir vairākas tādas skolas, kuru rekonstrukcijai naudu gadu no gada pieprasa valstij. Tomēr to nesaņem, un pa šo laiku skolēni jau izvēlējušies modernākas mācību iestādes.
Vija Dudeniča arī piebilst, ka bērnu paliek arvien mazāk sliktās demogrāfiskās situācijas dēļ, var pat gadīties, ka mazās lauku skoliņas jāslēdz. Tad tik un tā nāksies vest skolēnus uz kaimiņu mācību iestādi. Un pašvaldības no jau tā mazajiem budžetiem par saviem skolēniem maksās citiem.
— Dzemdēt vairāk vajag! — ministram gatavs risinājums.
Ies soli pa solim
Pašvaldību vadītāji arī vēlas zināt, kad salabos sliktos ceļus. Ministrs norāda, ka valsts nauda remontiem ir, taču paredzēta svarīgākajiem ceļiem, piemēram, Eiropas nozīmes maģistrāles “Via Baltica” izbūvei. Kaut kad tālā nākotnē plānota Aizkraukles rajona galveno ceļu pārbūve, Kokneses un Jaunjelgavas apvedceļa būve. Taču otrās kategorijas ceļiem vēl jāgaida.
— Naudas daudzums tomēr ir ierobežots, un nevaru solīt, ka būs līdzekļi otrās kategorijas ceļiem, — tā ministrs. — Uzreiz visu nevarēsim, iesim soli pa solim.
Tikšanās laikā pārrunāja arī pašvaldībās strādājošo algu palielināšanas iespējas, dažādus ar likumdošanu saistītus jautājumus, pašvaldību vadītāji ieteica, kā likumus uzlabot.
