“Esmu Jaunjelgavas un “Staburaga” patriots,” atzīst jaunjelgavietis Nikolajs Jansons. Viņš laikraksta abonementu izlozē laimēja galveno balvu — televizoru.
“Esmu Jaunjelgavas un “Staburaga” patriots,” atzīst jaunjelgavietis Nikolajs Jansons. Viņš laikraksta abonementu izlozē laimēja galveno balvu — televizoru.
Nikolajs Jansons Aizkraukles rajona laikrakstu lasa kopš tā pirmā numura 1967. gadā. 81 gadu vecais vīrs stāsta, ka “Staburagu” abonē mēnesim. Jau pirmajos datumos, kad dodas saņemt pensiju un veikt maksājumus, neaizmirst pasūtīt arī rajona avīzi. “Nelielās rocības dēļ esmu atteicies no citu preses izdevumu abonēšanas, taču bez “Staburaga” nevaru iztikt,” saka viņš.
Avīze svarīgāka par visu
Kad ierodamies namā, kur Nikolajs Jansons dzīvo kopā ar sievu Ainu, saimnieki ir ļoti pārsteigti un pirmajā mirklī veiksmei pat nespēj noticēt. “Tā manā mūžā ir lielākā balva,” bilst Nikolaja kungs. Lai gan mājās televizors jau ir, šis lieti noderēs, jo iepriekšējais tālrādis kredītā iegādāts pirms pieciem gadiem, taču nu aparāts niķojas un ir jau remontēts.
“Televīzijas pārraides skatos daudz un interesējos par visu, kas pasaulē notiek,” saka jaunjelgavietis. “Regulāri klausos arī radio un pārdzīvoju visas nebūšanas. Tik daudz cilvēku pasaulē iet bojā, sliktā pārpārēm.”
Kas šķiet interesantākais “Staburagā”? “Viss, avīzi izlasu no pirmās līdz pēdējai rindiņai,” saka Nikolaja kungs. Sieva piebilst, ka trīs dienas nedēļā, kad vīrs ticis pie jaunā laikraksta numura, pāris stundu viņam tuvumā var neiet, jo nekam citam tad uzmanība netiek pievērsta.
Svešumā pavadītie gadi
Lai kādi likteņa pavērsieni piedzīvoti, Nikolajs Jansons ir uzticīgs arī dzimtajai pilsētai Jaunjelgavai. Dienests leģionā, kaujas pie Veļikije Lukiem, no kurienes latvietis ievainojuma dēļ atgriežas agrāk par citiem, bet nevienu cīņubiedru vēlāk nav sastapis. Viņu invaliditātes dēļ no dienesta atbrīvo, taču 1945. gadā arī Jansona kungam jādodas izsūtījumā, deviņus gadus pavadot filtrācijas nometnē Arhangeļskā.
Vēlāk dzimtajā pusē atgriezties liegts, bet kopš 1966. gada viņš atkal dzīvo Jaunjelgavā. “Te zināma katra taka, te esmu dzimis, audzis un te man jāpaliek,” saka viņš. Te kapukalnā guldīti arī tuvinieki, un Nikolaja kungs palicis vienīgais no savas dzimtas. Kopā ar Ainu, vienam otru balstot, aizrit dienas. Nikolajam pašam bērnu nav, Ainas kundzes dēls strādā Rīgā.
Veicas tikai divreiz
“Trūcīgi nedzīvojam,” abi jaunjelgavieši ir optimistiski. “Daudz naudas jātērē zālēm, esmu otrās grupas invalīds, ir nopietnas veselības problēmas.” Lielākiem pirkumiem jākrāj, taču Nikolaja kungs ir galdnieks, un dzīvoklī daudzas mēbeles paša gatavotas.
Kad jautāju, vai vēl kādreiz loterijā ir veicies, “Staburaga” abonementu izlozes galvenās balvas ieguvējs atklāj, ka padomju laikos nopircis loterijas biļeti un ticis pie jauna paklāja. Tā līdz šim bijusi vienīgā veiksme. “Es neesmu azartisks cilvēks un loterijās nepiedalos. Var teikt, neesmu ne no kā atkarīgs — ne no azartspēlēm, nedz cigaretēm vai alkohola,” pasmaida viņš.
