Ziemassvētku gaidīšanas nedēļās un laikā līdz gadumijai cenšamies daudz domāt un rakstīt par labo un gaišo cilvēkos, darbos un izjūtās. Šīs noskaņas dominē visur — presē, radio, televīzijā, savstarpējās attiecībās.
Ziemassvētku gaidīšanas nedēļās un laikā līdz gadumijai cenšamies daudz domāt un rakstīt par labo un gaišo cilvēkos, darbos un izjūtās. Šīs noskaņas dominē visur — presē, radio, televīzijā, savstarpējās attiecībās. Šķiet, nu nemaz nav vietas sliktajam, briesmīgajam, atbaidošajam. Tomēr dzīves melnais tonis kā nelūgts viesis lien ārā pa sīkāko spraudziņu, sagandēdams lielo balto plīvuru, kurš ilgu laiku tik rūpīgi un cītīgi austs.
Kaimiņrajona avīzē lasīju, ka Lielvārdes centrā kāds nelietis nozāģējis un turpat pametis lielo skaisti izrotāto svētku egli ar visām lampiņu virtenēm. Vandalim nekas nav bijis vajadzīgs — ne pati meža skaistule, ne krāsainie gaismekļi. Tikai izpostīt, sagraut, kādam ieriebt, lai svētku gaidīšanas prieks netiek nevienam. Tieši tas pats Lielvārdē noticis pirms gada. Tātad apzināti atkārtota nekrietna rīcība.
Šogad rīdzinieki un galvaspilsētas viesi pirmo reizi priecājās par skaisti, kaut arī vēlu, izrotāto Bastejkalnu. Kokos bija sakarināti krāsaini gaismekļi, gar kanālmalu satupuši mākslinieces Margaritas Stārastes slavenie un visiem tik mīļie pasaku tēli. Daudzas ģimenes ar bērniem tur pastaigājās, priecājās un fotografējās. Rīgas dome iztērēja 50 tūkstošu latu, lai šo skaistumu radītu. Taču jau pēc pāris dienām daļa pasaku tēlu bija salauzti vai nozagti. Atkal kādam nepatika, ka citiem par tiem prieks.
Nezinu, kādā vārdā šādu rīcību lai nosauc. Ja kāds nozog maizes klaipiņu tāpēc, ka nabags un izsalcis, to var saprast un piedot. Ja posta un bojā, lai citiem atņemtu prieku, jāsoda bargi un nesaudzīgi. Taču diezin vai izdosies vainīgo atrast.
Necieņa pret otra veikumu sākas ar sīkumiem. Viendien, kad krietni bija sasnidzis sniegs, gāju un priecājos, cik rūpīgi kāds sētnieks bija sastūmis sniegu. Uzbērtās kupenas atgādināja kalnus līdzenām nogāzēm. Taču pēkšņi izspurdza bars pusaudžu un sāka cita darbu spārdīt kājām, gāžot sniegu atpakaļ uz ietves. Mēģināju aizrādīt, taču jūs jau zināt, ko saņem pretī aizrādītāji…
Paies vēl pāris gadu, un šādiem sniega spārdītājiem traucēs arī egle laukuma vidū. Kopīgam priekam rotāta. Jo pašiem jau nekā citiem dodama nav. Tikai nez kur rasts un krāts niknums, kurš reiz ar joni laužas ārā.
