Šis gads man bija zīmīgs, jo nosvinēju septiņdesmit gadu jubileju. Visu šo laiku vadīju tās gaisotnē, jo šogad kursabiedri pulcējās pie manis Aizkrauklē. To uzskatīju par Dieva dāvanu savā jubilejā.
Šis gads man bija zīmīgs, jo nosvinēju septiņdesmit gadu jubileju. Visu šo laiku vadīju tās gaisotnē, jo šogad kursabiedri pulcējās pie manis Aizkrauklē. To uzskatīju par Dieva dāvanu savā jubilejā.
18. septembrī kursabiedri sveica mani jubilejā. Aizgājām uz muzeju “Kalna Ziedos”, vizinājāmies ar kuģīti, apskatījām strūklaku. Visi bija sajūsmā par mūsu sakopto pilsētu.
Vasarā un rudenī laiks pagāja dārza darbos. Tur gūstu dvēseles mieru — vērojot agros ziedus, ziedošos augļukokus, rudenī vācot ražu. Čakli palīgi ir arī mazbērni. Gandarījumu dod tikšanās ar dārza kaimiņienēm.
Par jauku dāvanu uzskatu arī novada svētkus ar noslēgumu pagasta estrādē. Tur piedzīvoju pārsteigumu. Kad spēlēja lietuviešu kapela, mani dejot uzlūdza nepazīstams kungs. Mēs vieni paši nodejojām šo deju, un to es arī uzskatu par savas jubilejas dāvanu.
Ar ansambli “Atbalss” pabijām Salaspilī, Pētera Barisona muzejā “Skudrās”, sniedzām koncertu “No Miķeļiem līdz Mārtiņiem” kultūras namā, HES kaskādes pensionāriem, gatavojāmies Ziemassvētku ieskaņas koncertam. Esmu pateicīga mūsu vadītājai Modrai Šuriņai par to, ka ar prieku dziedu viņas iemācītās dziesmas. Ansamblis un pensionāru biedrība mani sveica mani apaļajā jubilejā.
2. decembrī, kad esmu dzimusi, pie manis ciemojās mīļie bērni, mazbērni un bijusī darba kolēģe no Sunākstes Emma Mežaraupe. Arī manas mīļās draudzenes Anniņa, Lilija un Janīna.
Sunākstes pamatskolas darbinieki aizvizināja mani uz bijušo darbavietu, un atkal skanēja veltījums man: “Daudz baltu dieniņu…”.
Annele
