Pagājušais gads, salīdzinot ar iepriekšējiem atjaunotās brīvvalsts gadiem, Latvijai bija īpaši nozīmīgs. Nu esam NATO aizsardzībā un iestājušies Eiropas Savienības valstu saimē.
Pagājušais gads, salīdzinot ar iepriekšējiem atjaunotās brīvvalsts gadiem, Latvijai bija īpaši nozīmīgs. Nu esam NATO aizsardzībā un iestājušies Eiropas Savienības valstu saimē.
Esam izjutuši pirmās grūtības, kad nevaram valstī saimniekot tā, kā paši vēlamies, mums jāņem vērā Eiropas prasības. Daudziem tas nepatīk, citi priecājas, ka beidzot Latvijā būs kārtība.
Sākumā šķita, ka visgrūtāk būs zemniekiem, bet nu varam priecāties, jo viņi čakli raksta projektus, lai saņemtu Eiropas naudu saimniecību uzlabošanai. Problēmas ir medicīnā, arī izglītībā, kur krievvalodīgo “minoritāte” joprojām protestē pret valsts valodas apguvi.
Tomēr mēs turamies un tautas brīvības ugunskuram neļaujam izdzist. Mēs to kurinām, kā vēl padomju gados dzejnieks Ojārs Vācietis aicināja latviešus — kuries slīpā lietū, mana uguns, kuries… Tās dzirkstelītes vienmēr centies šķilt arī “Staburags”. Ielūkojoties aizvadītā gada notikumos, par kuriem esam rakstījuši, apzināmies, ka nekur neesam malā stāvējuši.
Esam uzklausījuši savus lasītājus un katru, kurš redakcijā ienāca pirmo reizi. Daudziem centušies palīdzēt taisnību meklēt, bet citus mierinājuši, ka viss dzīvē nokārtosies.
Esam mācījuši ticēt brīnumiem ne tikai Ziemassvētkos vai Jaungada naktī, arī ikdienas pelēcībā. Cik spējām, gan ar humoru, gan nopietnos rakstos lasītājos rosinājām prieku, aicinājām arī pašus rakstīt un stāstīt par labiem cilvēkiem un darbiem.
Ja lasītājiem pēc mūsu sarunām un rakstiem dzīve vairs neliekas bezcerīga un vientuļa, jūtamies gandarīti. Šķiet, tādu cilvēku ir daudz, jo saņemam pateicības vēstules un apsveikuma kartītes svētkos. Daudzi piezvana un pasaka paldies — mēs gaidām jūsu rakstus, tie palīdz mums dzīvot! Labiem vārdiem un domām satiekoties, iesilst mūsu sirdis. Paldies par to!
Lai laimīgs un panākumiem bagāts jums visiem 2005. gads!
