Pensionētajai skolotājai Zentai Bitei gada nogalē 70 gadu jubileja. Viņu šajā dienā atcerēsies piecu izlaidumu audzēkņi un draugi.
Pensionētajai skolotājai Zentai Bitei gada nogalē 70 gadu jubileja. Viņu šajā dienā atcerēsies piecu izlaidumu audzēkņi un draugi. Ģimene Aizkraukles pagasta “Burtniekos” jubilāri sveiks rīt, gadumijas vakarā.
Vārdu izvēlas no romāna
— Esmu no Latgales, savā dzimtā vecākā atvase, no Madonas rajona Murmastienes pagasta “Caunēm”. Mūsu ģimenei bija tajā pusē ļoti populārs uzvārds — Gruduls. Ģimenē vēl bija par mani jaunāki dvīņubrāļi.
Vārdu man tēvs izvēlējās no Viļa Lāča romāna “Zvejnieka dēls”. Nezinu, kāpēc viņam iepatikās nelaimīgās meitenes vārds, bet tajā pusē tas bija rets, — atceras skolotāja Bite.
Atceras Ulmaņa balto galvu
Spilgta bērnības atmiņu aina Zentas kundzei ir Pļaujas svētki Barkavā.
— Sabrauca zemnieki no daudziem apkārtējiem pagastiem — arī Murmastienes. Es arī nepaliku mājās, jo tēvs, ja vien spēja, ņēma mani visur līdzi. Īpaši, ja brauca uz tālākām vietām, uz kādu sarīkojumu vai ciemos.
Atceros omulīgu liela auguma sirmu vīru, kurš smaidot gāja pa puķēm nokaisītu ceļu. Ziedus prezidentam sniedza gan bērni, gan pieaugušie. Viņš daudziem paspieda roku, bērniem noglāstīja galvu, arī aprunājās. Smaidīgs, spēcīgs un, kā man šķita, drosmīgs manā atmiņā mūžam palika Kārlis Ulmanis, — teic Zenta Bite.
Ja ne ārste, tad skolotāja
Tēva, kurš pats bija liels grāmatu lasītājs, rosināta un atbalstīta, zinātkārā meitene daudz ko uzzināja jau agrā bērnībā. Ātri iemācījās lasīt, ganos ejot, lasīja ne jau bērnu grāmatas, bet Sinkēviča “Plūdus” un Ļermontova darbus.
Pēc Silagala pamatskolas beigšanas Zenta devās uz Varakļānu vidusskolu, kur sākās viņas patstāvīgā dzīve. Projām no ģimenes un mājām par visu nu vajadzēja rūpēties pašai, bet galvenais — labi mācīties, lai varētu iegūt augstāko izglītību.
Zenta ļoti vēlējās studēt medicīnu, bet Medicīnas institūtā bija ļoti smagi eksāmeni, kurus viņa nespēja nokārtot, īpaši fiziku. Tāpēc, daudz neskumstot, apņēmīgā Varakļānu vidusskolas absolvente iestājās Rīgas pedagoģiskajā institūtā. Centās iztikt ar toreiz studentiem atvēlētajiem 20 rubļiem mēnesī. Beidzot institūtu, viņa kļuva par fizikas, ķīmijas un bioloģijas skolotāju.
Līdz pēdējai dienai kopā
Studiju laikā Zenta iepazinās un iemīlējās kursabiedrā Jānī Bitē no Madonas rajona Ļaudonas pagasta. Apprecējās un, kā Zentas kundze šodien saka, bija laimīgi visu kopdzīvi, līdz pirms astoņiem gadiem vīrs pēkšņi aizgāja mūžībā.
Abi izaudzināja meitu un dēlu, nu jau ir divi mazdēli. Jānis Bite bija skolas direktors gan Jaunjelgavas, gan Lubānas vidusskolā, Zenta — turpat skolotāja. Abu skolotāju darba gaitas noslēdzās tagadējā Aizkraukles novada ģimnāzijā.
Divi baušļi
Kad jautāju, kāds ir skolotājas Zentas Bites dzīves vadmotīvs, viņa atbild:
— Nedarīt otram to, kas nepatīk pašai. Un atcerēties, ka ne tikai tas ir laimīgs, kuram visa daudz, bet tas, kuram pietiek!
Skolotāja uzskata, ka viņai visa pietiek, jo cilvēka sirdsmieram taču vajag pavisam maz — ne miljonus, bet mīļus cilvēkus līdzās.
