Skumjš gada nogales stāsts (vārdi mainīti).
Skumjš gada nogales stāsts (vārdi mainīti)
Meitene izkāpa no trolejbusa vienu pieturu ātrāk. Gribēja vēl nomierināt drebošo sirsniņu, lai tā nejauši neizlēktu no mēteļa azotes un neiekristu melnēt sākušajā sniegā. Aiz pāris šķērsielām būs māja, kuru viņa meklē. Liela, skaista, jauniem baltiem logiem un mirdzošu eglīti pagalmā. To meitene bija redzējusi žurnālā “Privātā Dzīve” un tagad zināja, kur viņas tētis dzīvo. Pirms gada, tieši Vecgada vakarā, viņš mammai atvainojās un aizgāja.
Marika toreiz vēl nesaprata, ka tētis aizgāja pavisam un pie viņām neatgriezīsies. Tante Hilda vēlāk kaimiņienei stāstīja, ka tētis aizgājis pie jaunākas un skaistākas sievietes, kurai bērnu neesot. Viņa arī esot ļoti bagāta, dzīvojot viena pati lielā divstāvu mājā un braukājot tikai pa ārzemēm.
Šovakar mammai sāp galva, un svētku cienasta mājās nebūs. Tikai viņas no veikala, kurā strādā, atnestie nedaudz apkaltušie speķa pīrādziņi, kurus vēlāk cepeškrāsnī uzsildīs, un turpat pirktās piparkūkas. Arī eglītes viņām šoreiz nav, jo dienas beigās tirdziņā bija palikuši tikai pliki egļu stumbeņi un pusnobiruši zari. Droši vien nebūs arī dāvaniņu, jo saimnieks mammai algu izmaksāšot tikai pēc svētkiem. Pēdējo naudu Marika pietaupīs runcim Miķelim, jo viņš nesapratīs, ja būs jāpaliek bez maltītes.
Tomēr vienu lietu Marika bija apņēmusies jau sen — Vecgada vakarā aizbraukt un apskatīt tēva jaunās sievas lepno māju. Mamma līdz šim to nebija ļāvusi, bet nu, kad viņa atpūšas, Marika to izdarīs.
Sniega pārslas lēni virpuļoja ielas laternu gaismā. Marika bija gandrīz vienīgā gājēja. Viņa pielika soli un jau drīz bija pie augsta metālkalumiem rotāta žoga. Tā bija īstā māja. Patiesi — liela un skaista. Pagalmā vizuļoja izgreznota un lampiņu virtenēm apkarināta egle. Tādas nebija pat Marikas skolā. Meitene piespieda vaigu pie aukstajām dzelzs redelēm un mēģināja ieskatīties mājas logos. Tie laistījās spožu lampu ugunīs, bet saskatīt neko nevarēja. Par tālu…
Marika mēģināja atvērt mazos vārtiņus, lai ieietu pagalmā un atstātu tētim jau pirms mēneša sagatavoto dāvaniņu. Taču vārtiņi bija ciet. Nospiest zvana pogu viņa neuzdrošinājās. Marika uzkarināja mazo ar lentīti pārsieto paciņu vārtu stabam un devās projām. Līdz gadumijai vēl trīs stundas. Jāpaspēj atpakaļ, ka mamma nepamostas.
***
Nākamajā rītā, kad mamma jau bija aizgājusi uz darbu veikalā, pie durvīm zvanīja. Marika atvēra. Viņai pretī ar Marikas dāvaniņu rokā stāvēja tētis, un viņa acīs mirdzēja aizkustinājuma asaras. Tēvs Vecgada vakaru bija pavadījis viens, jo viņa jaunā sieva jau Ziemassvētkos bija devusies izklaides braucienā uz Turciju. Lielajā mājā viņam bijis vientulīgi un skumji, lašiem, ikriem un citām delikatesēm piekrauto ledusskapi nemaz negribējies atvērt. Garšīgāki būtu bijuši speķa pīrādziņi un piparkūkas viņu vecajā dzīvoklītī. Kopā ar divām jaukām būtnēm, kuras tik bezatbildīgi bija pametis.
