Radio noklausījos kāda mācītāja sprediķi. Nu kur viņš bija agrāk?
Radio noklausījos kāda mācītāja sprediķi. Nu kur viņš bija agrāk? Kādu labu ideju viņš mums ieteica!
Vārdu sakot, Ziemassvētkos nav jāpērk dāvanas, jo vislabākā dāvana esam mēs paši. Katru gadu Izabella kā muļķe pirms svētkiem skrēja pa veikaliem, gādājot dāvanas. Nav joka lieta nopirkt tās 37 cilvēkiem. Bet tagad visu dāvanu naudu iztērēsim paši sev.
Viņsvētdien abi ar Izabellu aizbraucām pie sava vecā drauga Pētera uz Latgali. Domāju, lai viņš papriecājas par īstu pilsētas velti. Bet ko šis? Lāga pat runāt negribēja. Arī pusdienas tādas dikti prastas cēla galdā. Tā iet, ka izlutina lauku radus. Pieraduši, ka viņiem visādus pilsētas labumus vedām. Paprasījām, lai iedod burkānus un kartupeļus, un izklāstījām, kā jādzīvo — galvenais nav manta, bet gan cilvēks. Pēteris tā dīvaini uz mani paskatījās — viņam laikam šīs lietas nesaprast.
Tagad Izabella taisa sarakstu, kurā laikā un kam sevi dāvināsim. Protams, tas nenozīmē, ka paši dāvanas nepieņemsim. Mēs ar Izabellu neesam lepni — nevienu neapbēdināsim.
Indriķis
