Zemnieki atzīst, ka pašreizējie nosacījumi lauksaimniecības apdrošināšanai nav izdevīgi, tomēr iecerētie uzlabojumi atlikti. Lauksaimniecības apdrošināšanas sistēma nākamgad nemainīsies.
Zemnieki atzīst, ka pašreizējie nosacījumi lauksaimniecības apdrošināšanai nav izdevīgi, tomēr iecerētie uzlabojumi atlikti. Lauksaimniecības apdrošināšanas sistēma nākamgad nemainīsies.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē bija izveidota darba grupa, kura atbalstīja priekšlikumu veidot apdrošināšanas brokeru sabiedrību. Tā bija iecerēta kā starpniekinstitūcija, lai palīdzētu lauksaimniekiem sameklēt izdevīgāko apdrošināšanas pakalpojumu. Arī “Staburagā” 7. decembrī bija plašs materiāls par iecerētajām izmaiņām lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmā. Par tām stāstīja koknesietis Jānis Dzenis. Arī viņš strādāja šajā darba grupā un pārstāvēja Zemnieku saeimu, taču vēlāk izrādījās, ka Dzeņa kunga viedoklis atšķīrās no citu saeimas biedru viedokļa. Tāpēc vēlāk Jānis Dzenis aizstāvēja tikai savu viedokli.
Tieši Zemnieku saeimas biedru, kuri iestājās pret šādas starpniekinstitūcijas izveidi, iebildumu dēļ šī iecere atlikta.
Decembrī notika kārtējā lauksaimnieku sanāksme, kurā atkal sprieda par lauksaimniecības apdrošināšanu. Lai zemniekiem tomēr piedāvātu izdevīgākus nosacījumus, panākti uzlabojumi līdzšinējos.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sekretariāta vadītāja Rita Sīle “Staburagam” sacīja, ka līdz šim zemniekam, kurš vēlējās apdrošināt sējumus, pašam bija jāsamaksā pilna apdrošināšanas iemaksu summa, un vēlāk Lauku atbalsta dienests pusi kompensēja. No nākamā gada zemniekam apdrošināšanas kompānijai būs jāiemaksā tikai puse noteiktās summas, otru pusi pēc nepieciešamo dokumentu uzrādīšanas apdrošināšanas kompānijai samaksās Lauku atbalsta dienests. To par uzlabojumu gan var saukt nosacīti, jo naudassumma, ko zemnieks tērē apdrošināšanai, nemainās. Mainās tikai naudas iemaksas kārtība. Arī turpmāk zemniekam pašam būs jāmeklē izdevīgākie nosacījumi šim pakalpojumam.
Zemnieki turpmāk nevarēs saņemt arī kompensāciju no valsts par sliktos laika apstākļos bojāgājušu ražu. Tas saistīts ar Eiropas Komisijas atbalsta nosacījumiem. “Ja lauksaimnieki neapdrošināsies, viņiem būs jāpaļaujas uz pašu spēkiem. Lūgsim Dievu, lai nelīst lietus, pārāk daudz nespīd saule, nepūš vējš,” sanāksmē Zemkopības ministrijā piebilda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sekretariāta vadītāja Rita Sīle.
