Senos laikos latvieši centās ābolus saglabāt svaigus līdz pat Ziemassvētkiem, jo tie bija gan eglītes rotājumam, gan arī cienastam.
Senos laikos latvieši centās ābolus saglabāt svaigus līdz pat Ziemassvētkiem, jo tie bija gan eglītes rotājumam, gan arī cienastam. Mūsdienās āboliem pilni veikali, taču Aizkrauklē pircēji priekšroku dod pašmāju precei.
Reizi divās nedēļās Aizkraukles tirgū Latvijā augušus ābolus piedāvā SIA “Pūres dārzi” no Tukuma rajona. Ābolus tur audzē aptuveni 50 hektāru platībā, augļudārzā ir dažādu šķirņu lielās, puspundura un pundurābeles. Augļkopjiem šis nebija labvēlīgs gads, jo pavasara stiprajās salnās ziedi apsala. Arī Pūrē ābolu raža bija vismaz piecas reizes mazāka nekā parasti. Novākts tikai ap 100 tonnu ābolu.
SIA “Pūres dārzi” mikroautobusiņš regulāri apceļo vairākas Vidzemes un Kurzemes pilsētas, piedāvājot savus ābolus tirgū, arī veikalos. Vienā reizē pircējiem var atvest ap tonnu ābolu, parasti pārdod 800 kilogramu. Pūrieši rēķina, ka pircējiem ābolus varēs piedāvāt vēl līdz februārim.
Pārdevēji Ingūna Domiņa un Dainis Irinovičs stāsta, ka pēdējos gados pēc Latvijas āboliem ir arvien lielāks pieprasījums. Kad pūrieši ierodas Aizkrauklē, tirgū pie mikroautobusa vienmēr veidojas rinda. Daži pircēji ābolus pērk pat kastēm. “Cilvēki taču saprot, ka mums piemērotāki Latvijā augušie augļi. Varbūt mūsu āboli ir mazāki nekā importa, taču daudz vērtīgāki,” piebilst Irinoviča kungs.
