Šogad ziema, īsu mirkli iepriecinājusi ar salu un sniegu, atkāpusies. Izkusis arī gandrīz viss ledus.
Šogad ziema, īsu mirkli iepriecinājusi ar salu un sniegu, atkāpusies. Izkusis arī gandrīz viss ledus. Tikai dažviet palikusi visai plāna ledus kārtiņa, kuru steidz izmantot drosmīgākie makšķernieki.
Daugavas līcī pie Kokneses luterāņu baznīcas “Staburags” uz ledus pamanīja kādu vīru. Tas bija koknesietis Adrians Jerohins.
— Te ir aizvējš, — stāsta Jerohina kungs. — Nav arī straumes, tāpēc ledus uzsalst visātrāk un siltākā laikā lēnāk kūst. Šogad ledus nav tik stiprs kā pērn, jo vienlaikus piesala un sniga. Ledus biezums ir ļoti dažāds, jābūt ļoti uzmanīgam. Labāk katru aizdomīgu vietu pārbaudīt ar vergu. Ja tās smaile viegli izduras ledum cauri, prātīgāk šajā vietā soli nespert.
Šobrīd līcī pie krasta ledus ir astoņus centimetrus biezs un cilvēka svaru iztur. Tomēr ir arī plānākas vietas, kur jābūt ļoti piesardzīgam. Ne vienmēr var nokļūt pie vietām, kur zivis ķeras vislabāk. Tomēr, ja izdodas uziet vietu, kur viņas apmetušās, loms ir labs.
Apliecinot nule teikto, Jerohina kungs no kāda āliņģīša vienu pēc otra izceļ skaistus asarus. Tikko iegremdējis ūdenī nelielo mormišku, uz kuras āķa uzsprausts trīsuļodu kāpuru pušķītis, viņš veikli piecērt un velk vienu zivi pēc otras. Izvilkti no ūdens, plaukstas lieluma asari vēl labu brīdi lēkā pa ledu.
— Pērn lomi ziemas sākumā bija lielāki, arī zivis prāvākas. Iespējams, mainīgo laika apstākļu dēļ zivis vēl neuzturas ierastajās ziemošanas vietās. Ja piesals un izveidosies pietiekami biezs ledus, lomi būs, — spriež Adrians Jerohins un piemetina “Latvijas Avīzē” lasītu teicienu, ka labs bļitkotājs ir sauss un dzīvs.
