Lai izzinātu, kā Jaunjelgavā sadzīvo dažādu tautību cilvēki, Jaunjelgavas vidusskolas latviešu valodas skolotāja Ilga Bruņeniece sagatavojusi projektu “Dažādu tautību integrācija Jaunjelgavas pilsētā”.
Lai izzinātu, kā Jaunjelgavā sadzīvo dažādu tautību cilvēki, Jaunjelgavas vidusskolas latviešu valodas skolotāja Ilga Bruņeniece sagatavojusi projektu “Dažādu tautību integrācija Jaunjelgavas pilsētā”.
Sabiedrības integrācijas fonda izsludinātajā projektu konkursā jaunjelgaviešu iecere atbalstīta, un tās realizēšanai piešķirts 17 tūkstošu eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem. Ilga Bruņeniece ir projekta koordinatore, tajā iesaistījušās arī skolotājas Lauma Mīlīga, Indra Čerjaka un Inese Uzulniece. Darba gaitā plānots palīgā aicināt skolēnus un dažādus speciālistus.
Ziņas vāks anketējot
Izstrādātas dažādu veidu anketas, un jau drīzumā projektā iesaistītie dosies aptaujāt Jaunjelgavas iedzīvotājus. Anketējot mēģinās izzināt, kā cittautieši jūtas šajā pilsētā, kā iekļāvušies sabiedrībā un kā sadzīvo ar latviešiem. Noskaidros arī, kāda ir latviešu attieksme pret cittautiešiem, kā viņi izjūt cittautiešu līdzāsesamību. Projekts noslēgsies jūnijā, kad apkopos iegūto informāciju un veidos izstādi.
Par piešķirto naudu skolā iekārtos telpu, kurā varēs apskatīt visus materiālus, notiks arī projekta noslēguma seminārs. Nākotnē šī telpa būs kā neliela konferenču zāle. Apkopoto informāciju ievadīs un glabās datorā.
Palīdz viens otram
Iespējams, viena no pirmajām cittautietēm, kuru saistībā ar projektu varētu iztaujāt turpat skolā, ir Jaunjelgavas vidusskolas direktora vietniece baltkrieviete Jeļena Kalniņa.
Viņa stāsta:
— Esmu augusi un skolojusies Rietumbaltkrievijā, netālu no Latvijas robežas. Tāpēc daudzas tradīcijas un dzīves uztvere mums ir līdzīga. Jaunjelgavā dzīvoju jau trīsdesmit gadu un kopš 1979. gada strādāju vadošā amatā Jaunjelgavas vidusskolā. Uzskatu, ka divas plūsmas skolā daudz palīdzēja gan krievu, gan latviešu bērniem. Savlaik krievu plūsmas bērni palīdzēja latviešiem labāk apgūt krievu valodu, bet latvieši palīdzēja krievu bērniem iekļauties latviskajā vidē.
Vada latviešu kolektīvu
Skolotāja Kalniņa atzīst, ka Latvijā nekad nav jutusies slikti tikai tādēļ, ka ir baltkrieviete. Viņasprāt, tieši tāpēc, ka pārstāv citu tautību ar savādāku mentalitāti, saprasties ar latviešiem ir vieglāk. Dzīvojot sabiedrībā, kurā ir daudzu tautību pārstāvji, cilvēki tolerantāk izturas pret citādo, dažādo, ir lielākas iespējas šo savdabību atbalstīt.
Jokojot Jeļena Kalniņa piebilst, ka laikam ir vienīgā citas tautības pārstāve, kura tik ilgi strādā vadošā amatā latviešu skolā. Viņa apgalvo, ka ar kolēģiem saprotas labi, viņi nekad nav izrādījuši neapmierinātību, ka kolektīvu vada baltkrieviete.
“Domāju, ka arī pilsētā kopumā dažādu tautību cilvēki sadzīvo gluži labi. Viņi te dzīvojuši izsenis, tāpēc saraduši cits ar citu, pielāgojušies un labi iekļāvušies latviskajā vidē. Maz ir cittautiešu, kuri nerunā latviski,” piebilst Jeļena Kalniņa.
