Ikvienā Aizkraukles rajona pagastā un pilsētā līdzās dzīvo dažādu tautību cilvēki, pilsoņi un nepilsoņi, citādi domājošie, ar dažādu reliģisko pārliecību un sociālo piederību.
Ikvienā Aizkraukles rajona pagastā un pilsētā līdzās dzīvo dažādu tautību cilvēki, pilsoņi un nepilsoņi, citādi domājošie, ar dažādu reliģisko pārliecību un sociālo piederību. Pieņemot vienam otru tādu, kādi esam, mācoties vienam no otra un neatstumjot atšķirīgos, mēs veidojam vienotu veselumu — mūsu valsts sabiedrību. Apvienošanos, savstarpēji papildinoties, svešvārdā sauc par integrāciju. “Staburags” centās noskaidrot, kā sabiedrības integrācijas process notiek Aizkraukles rajonā.
Sava integrācijas padome
Sabiedrības integrācija ir ļoti vispusīgs process, tā aptver politiskos, tiesiskos, sociālos procesus, izglītības, kultūras un citas dzīves jomas. Šoreiz vairāk par etnisko integrāciju, mēģinot noskaidrot, kā Aizkraukles rajonā latviešu sabiedrībā iekļāvušies citu tautību pārstāvji, kā arī par pilsonisko integrāciju, vai cilvēkiem svarīgi būt piederīgiem valstij, kurā viņi dzīvo.
Režīms ietekmē domāšanu
Integrācija nepieciešama, lai pārvarētu mūsu sabiedrības sašķeltību. Tai ir vairāki cēloņi — vēsturiskie un mūsdienās radušies. Dzīve totalitārā valstī vairāku gadu desmitu garumā ietekmējusi cilvēku domāšanu un uzvedību. Cilvēki ir diezgan pasīvi, aizspriedumaini, viņiem bieži trūkst iecietības, nav izpratnes par savām tiesībām un pienākumiem. Padomju laikos Latvijā ieceļoja cittautieši, nu viņi veido nepilsoņu kopumu. Daudzi jūtas atstumti, jo neprot latviešu valodu, tas viņiem traucē piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Savukārt mūsdienās atstumtību rada sociālā noslāņošanās.
Koordinē ministrs un fonds
Lai veidotu vienotu sabiedrību, neatstumjot tos, kuri ir savādāki, Latvijā strādā īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās. Jaunajā valdībā tas ir Ainārs Latkovskis. Darbojas Sabiedrības integrācijas fonds, kurš sabiedriskajām organizācijām, pašvaldībām un iestādēm piedāvā izmantot Eiropas naudu dažādu integrācijas projektu realizācijai.
Pirms pieciem gadiem Aizkraukles rajona padome pēc Naturalizācijas pārvaldes ierosinājuma izveidoja Sabiedrības integrācijas padomi. Tās uzdevums bija veicināt sociālās un etniskās integrācijas procesus Aizkraukles rajonā, un tai bija vairāk konsultatīvas funkcijas. Padomē darbojas cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar šo jomu, piemēram, pārstāvji no Nevalstisko organizāciju centra, Pieaugušo izglītības centra, Aizkraukles lielākajām mācību iestādēm, bibliotēkas un citām iestādēm.
Pietrūkst naudas
Vēlāk padomi reģistrēja kā sabiedrisku organizāciju ar mērķi piedalīties dažādos projektos un piesaistīt naudu to realizēšanai. Padome sadarbībā ar Nevalstisko organizāciju centru un Sabiedrības integrācijas fondu Aizkraukles rajonā rīkoja seminārus, kuros skaidroja integrācijas jēdzienu un popularizēja šo procesu. Saistībā ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstīto projektu “Aizkraukle — dialogā ar sabiedrību” izstrādāta arī Aizkraukles rajona sabiedrības integrācijas programma. Tas ir plašs pētījums par dzīvi Aizkraukles rajonā, par dažādiem pasākumiem un arī iecerēm, kopā darbojoties dažādu tautību bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Izvirzīti arī cēli mērķi, taču daudzu sasniegšanai pietrūcis naudas, un tie palikuši tikai uz papīra.
Vērtīgākie — valodas kursi
Viens no vērtīgākajiem un cilvēkiem vajadzīgākajiem darbiem, kurš paveikts saistībā ar Sabiedrības integrācijas padomi, Naturalizācijas pārvaldi un Latvijas tautskolu, ir bezmaksas latviešu valodas kursi tiem, kuri gatavojas naturalizācijai. Valodas barjera ir viens no svarīgākajiem traucēkļiem, kāpēc cilvēks nevar pilnvērtīgi iekļauties visos sabiedriskajos procesos.
Piecās grupās latviešu valodu apguva ap 80 cilvēku, un gandrīz visi viņi arī sekmīgi nokārtoja naturalizācijas eksāmenu.
