Savdabīgo nacionālo īpatnību un sabiedrības aizspriedumainās un noraidošās attieksmes dēļ, manuprāt, visvairāk nomaļus ir čigāni. Aizkraukles rajonā ir aptuveni simt čigānu tautības iedzīvotāju. Visvairāk viņu dzīvo Pļaviņās.
Savdabīgo nacionālo īpatnību un sabiedrības aizspriedumainās un noraidošās attieksmes dēļ, manuprāt, visvairāk nomaļus ir čigāni. Aizkraukles rajonā ir aptuveni simt čigānu tautības iedzīvotāju. Visvairāk viņu dzīvo Pļaviņās.
Šogad Aiviekstes pagasta padome un Pļaviņu pilsētas dome iesaistījās Sabiedrības integrācijas fonda līdzfinansētās programmas “Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā” projektā “Čigānu bērns skolā: esi gaidīts!”. Projekta iecere pamatota ar situācijas analīzi čigānu bērnu izglītībā, kura ir nepietiekama. Nodrošinot čigānu bērniem kvalitatīvu izglītību pēc iespējas agrāk, var veicināt veiksmīgāku čigānu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
Līdzīgs līdzīgu saprot
Sākot realizēt šo ieceri Aiviekstē un Pļaviņās, trijos pašvaldību bērnudārzos uzņemti deviņi čigānbērni. Aiviekstes pagasta bērnudārza vadītāja Ilze Vilciņa stāsta:
— Pirms iesaistījāmies šajā projektā, nevienu čigānbērnu uz bērnudārzu aiz rokas nevilkām, taču, ja vecāki bērnu pieteica, protams, pieņēmām. Pirmos divus bērniņus māte atveda pati, pārējo vecākus meklējām mēs. Ļoti daudz palīdzēja šī projekta koordinators Arnolds Kraučs, kurš pārstāv čigānu kopienu. Līdzīgs līdzīgu saprot labāk un vairāk uzticas. Bērni iekļauti grupiņās atbilstoši savam vecumam, mācās un rotaļājas kopā ar pārējiem. Arī latviešu bērni iemācās kopā labi sadzīvot.
Čigāni grib savus bērnus izglītot, taču šīs tautas pārstāvjiem izglītība gadu gadiem nav bijusi prioritāte, tāpēc arī no pieaugušajiem nevar prasīt pārāk daudz.
Saistībā ar šo projektu atpūtas bāzē “Mežezers” notika triju dienu seminārs “Sabiedrība bez aizspriedumiem”. Daudzi čigāni tādā pasākumā piedalījās pirmo reizi un sākumā samulsuši klusēja. Taču vēlāk pārsteigti atzina — nebija domājuši, ka kopā ar latviešiem jutīsies tik labi. Viņi priecājās, ka ir cilvēki, kuriem rūp viņu dzīve un nākotne.
Ko par šo projektu domā paši čigāni? Uz sarunu aicināju čigānu kopienas projekta koordinatoru Pļaviņās un Aiviekstē Arnoldu Krauču. Par savu tautiešu dzīvi Pļaviņās, par to, kā viņi jūtas latviešu sabiedrībā, stāstīja Arnolda kungs kopā ar sievu Valiju Barkeviču.
Mēneša laikā Arnolds Kraučs savācis precīzus datus par visiem Pļaviņās dzīvojošajiem čigāniem — 38 pieaugušajiem un 32 bērniem. Tikai četri no pieaugušajiem strādā, deviņi mazuļi apmeklē bērnudārzu, 13 skolas vecuma bērnu mācās Pļaviņās, poļu skolā Jēkabpilī, Aizkraukles arodvidusskolā un Bebru internātpamatskolā. Vēl desmit bērnu pagaidām neapmeklē nevienu mācību iestādi.
Pats un bērni skoloti
Arnolds Kraučs stāsta:
— Cilvēki parasti mūs nepieņem tādus, kādi esam, mums ar citiem grūti saprasties, jo esam mazizglītoti, tāpēc zināšanas ir ļoti nozīmīgas. Abi ar sievu esam mācījušies skolā, un arī mūsu bērni ir izglītoti, jo negribam, lai viņi paliktu maliņā. Divas vecākās meitas jau savā dzīvē, jaunākais dēls mācās 9. klasē.
Taču, manuprāt, jāizglīto ne tikai bērni, bet arī vecāki. Ar bērniem problēmu it kā nav, galvenais pierunāt vecākus vest mazuļus uz bērnudārzu vai skolu. Ja tas izdodas, jādomā, kur ņemt naudu, jo diemžēl lielākā daļa čigānu ģimeņu ir ļoti nabadzīgas, bet par bērnudārzu jāmaksā. Ir laba sadarbība ar Pļaviņu pilsētas sociālo dienestu, tāpēc dažus vecākus iesaistījām sabiedriskajos algotajos darbos.
Čigānus darbā neņem
Arnolds Kraučs atzīst, ka atrast darbu čigāniem ir visgrūtāk. Darba devējs, ieraugot melnīgsnējo pretendentu, parasti izdomā kādu atrunu, lai čigānu darbā neņemtu. Saistībā ar sāktajām aktivitātēm Pļaviņās Krauča kungs domā, kā risināt arī šo problēmu: “Ja uzzināsim, ka tiešām kaut kur vajadzīgi strādnieki, kopā ar pašvaldību mēģināsim iekārtot darbā manus tautiešus, kuri vēlas strādāt.”
Vai, iekļaujoties latviešu sabiedrībā, čigāni nebaidās zaudēt kaut ko no savas nacionālās identitātes? Arnolds Kraučs attrauc: “Ko jūs! Mums taču jāmācās no latviešiem, jums ir tik bagāta kultūra! Tajā pašā laikā mums neviens netraucē runāt savā valodā un kopt savas tradīcijas.”
Rūp tautiešu nākotne
Krauča kungs stāsta arī par vecāku rosīšanos tā sauktajā darbnīcā bērnudārzā “Jumītis” un Pļaviņās kultūras namā:
— Nodarbības apmeklēja 26 čigāni, un tas, manuprāt, ir daudz. Tas liecina, ka mums ir vajadzīgas šī aktivitātes, ka gribam izglītoties, mainīties un piedalīties visos sabiedriskajos procesos. Praktiskās nodarbības ir laba lieta, taču vajadzīgas arī zināšanas. Jārunā par bērnu audzināšanu, uzvedību sabiedrībā, arī par personīgo higiēnu. Saistībā ar projektu Pļaviņās plānots iekārtot vecāku istabu čigāniem, kur varētu notikt arī izglītojošās lekcijas. Un tad, ja mājās viss būs kārtībā, bērniem labi veiksies arī skolā un citur.
Man rūp tas, kas notiks ar maniem tautiešiem, kāda būs viņu nākotne. Šis projekts mudinājis mani “sapurināt” daudzas čigānu ģimenes un pacelt galvu augstāk arī pašam. Pirms diviem gadiem kļuvu invalīds un arī savu dzīvi redzēju tumšās krāsās. Bet šīs aktivitātes man pašam uz visu lika paskatīties citādi.
***
Fakts.
Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Aizkraukles rajonā bija 93 čigāni: 1 Aizkrauklē, 7 Jaunjelgavā, 63 Pļaviņās, 2 Aizkraukles pagastā, 11 Bebros, 2 Koknesē, 5 Klintainē un 2 Skrīveros.
