Aizkraukles pagasta kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle A” un Skrīveru zinātnes centrs konkursā “Sējējs 2004” saņēma veicināšanas balvu.
Aizkraukles pagasta kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle A” un Skrīveru zinātnes centrs konkursā “Sējējs 2004” saņēma veicināšanas balvu.
“Aizkraukle A” konkursā piedalījās nominācijā “Lauksaimnieciskā ražošana”, skrīverieši — “Zinātne lauksaimniecībai”. Konkurss “Sējējs” notiek jau vienpadsmito reizi, un to rīko Zemkopības un Vides ministrija. Konkursa mērķis ir izvērtēt veiksmīgākos lauksaimnieku ieguldījumus Latvijas lauku attīstībā.
Rada astoņas jaunas šķirnes
Skrīveru zinātnes centra selekcionāru grupai veicināšanas balva piešķirta par astoņu jaunu Latvijas agroekoloģiskajiem apstākļiem piemērotu un Eiropas Savienībā konkurētspējīgu daudzgadīgo zālaugu šķirņu izveidošanu. Šos pētījumus veica agronomijas doktori Biruta Jansone, Pēteris Bērziņš, Emīls Dambergs, agronomijas maģistres Maruta Spārniņa, Skaidrīte Būmane un Sarmīte Rancāne, kā arī agronome Vija Stesele.
Iekļūst elitārā katalogā
Astoņas jaunās zālaugu šķirnes iekļautas 2005. gada Eiropas Savienības šķirņu katalogā. Lai iekļūtu šajā katalogā, jāveic garš un sarežģīts ceļš. Vispirms šķirņu paraugiem Polijā triju gadu garumā veikts DUS tests, nosakot zālaugu ģenētiskās īpašības. Pēc tam Latvijā tām veic SĪN testu, nosakot saimnieciskās īpašības. Un tikai tad, kad abos testos iegūtas pozitīvas atbildes, šķirnes iekļauj Latvijas katalogā. Skrīveriešu radītās zālaugu šķirnes iekļautas Latvijas kataloga “A” grupā, līdz ar to tās ierakstītas arī Eiropas Savienības šķirņu katalogā.
Saņem ziņu no Amerikas
Agronomijas doktore Biruta Jansone stāsta: “Nu ikvienā Eiropas valstī un arī citviet pasaulē var uzzināt par Skrīveru zinātnes
centra selekcionāru mūža darbu. Saņemtas pirmās atsauksmes. Jau pagājušajā gadā Lietuvas sēklaudzētāji pie mums pasūtīja trīs jaunās šķirnes. Šogad no Amerikas zinātniekiem saņēmām vēstuli, kurā viņi raksta, ka uzzinājuši par jaunajām zālaugu šķirnēm un gribētu tās izmēģināt Amerikā, lai noteiktu to piemērotību apstākļiem šajā valstī. Kā veicināšanas balvu no konkursa rīkotājiem saņēmām 500 latu. Lielu gandarījumu sniedza arī tas, ka daudzi zemnieki, kuri bija ieradušies uz konkursa noslēgumu, pateicās mums par jaunajām šķirnēm.”
Mieži padevušies kā nevienu gadu
Lauksaimnieciskās ražošanas grupā par laureātiem atzina trīs saimniecības no Valkas, Dobeles un Saldus rajona, vēl piecām piešķirta veicināšanas balva, tajā skaitā Aizkraukles pagasta kooperatīvajai sabiedrībai “Aizkraukle A”, kura specializējusies augkopībā. Aizkrauklieši saņēma 300 latu lielu naudas prēmiju.
Kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle A” dibināta pirms sešiem gadiem, privatizējot paju sabiedrību “Aizkraukle”. Saimniecības kopplatība ir pusotra tūkstoša hektāru, no kuriem 1200 hektāros ir sējumi.
Uzņēmuma vadītājs Jānis Elksnis atzīst:
— Lai arī kvieši, tāpat kā daudziem citiem zemkopjiem, nepadevās, arī griķu raža nebija tik laba, kā cerējām, aizvadītais gads tomēr nebija slikts. Miežu raža bija tik laba kā nevienu gadu. Patlaban turpinām pārdot graudus. Pagājušajā nedēļā intervencē pārdevām 300 tonnu miežu, šonedēļ “Rīgas dzirnavniekam” piegādāsim simt tonnu griķu, rudzus un auzas jau esam pārdevuši. Līdz februārim turpināsim gatavot graudus sēklai, kopjam laukus, tīrām grāvjus un cērtam krūmus, remontējam tehniku. Mums pieder arī 90 hektāru meža, tāpēc nākamā gada sākumā dosimies mežā, lai sagatavotu malku kaltēm un arī uzņēmuma birojam.
Attīstās par Eiropas naudu
Kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle A” realizēja divus SAPARD projektus, ar Eiropas atbalstu iegādājoties jaunu, modernu lauksaimniecības tehniku, izmantotas arī valsts subsīdijas. Jānis Elksnis piebilst, ka arī nākotnē labprāt izmantotu Eiropas atbalstu, taču Eiropas Savienības struktūrfondu sadaļā, kur var pretendēt šim atbalstam, uz laiku pārtraukta pieteikumu pieņemšana.
“Aizkraukle A” reģistrēta arī kā sēklaudzēšanas sabiedrība, šīs tradīcijas saimniecībā saglabātas no iepriekšējiem laikiem. Uzņēmuma kaltē ir divas atsevišķas līnijas dažādu kultūru sēklas sagatavošanai, ko veic paši saimniecības speciālisti. Šķirņu atjaunošanai augstas kategorijas sēklu iegādājas no selekcijas stacijām un dažādām firmām.
