Kokneses vidusskolas skolēni, skolotāji un vairāku iestāžu darbinieki nesen Latvijas Nacionālajā teātrī noskatījās izrādi “Pūt, vējiņi!”, kuru kritiķi vērtē ļoti pretrunīgi.
Kokneses vidusskolas skolēni, skolotāji un vairāku iestāžu darbinieki nesen Latvijas Nacionālajā teātrī noskatījās izrādi “Pūt, vējiņi!”, kuru kritiķi vērtē ļoti pretrunīgi.
“Kamerstila izrāde, kurā skatītājs kļūst par liecinieku un līdzdalībnieku sešu vienādi jaunu un vienādi laimes alkstošu cilvēku mīlestības skolai, kur galvenais ir mācīties sadzirdēt savas un otra jūtas, saņemt otru un atdot sevi godam, noprast un nojaust savu vainu un likteni, kad brūk cerības un sapņi” — tā par šo izrādi rakstīts reklāmas pieteikumā. Kādas pārdomas izrāde raisīja Aizkraukles rajona skatītājos?
Inta Poiša, bibliotekāre:
— Nevarētu teikt, ka izrāde man nepatika. Arī sajūsmā neesmu. Protams, tas nav Rainis, kādu esam pieraduši redzēt. Manuprāt, cilvēkiem gados “Pūt, vējiņi!” šādā interpretācijā nezin vai patiktu. Ļoti sabiezinātas krāsas. Man izrāde radīja vēlmi vēlreiz izlasīt šo Raiņa lugu. Patika Ditas Lūriņas tēlojums. Nezinu, kā viņa pēc izrādes var iziet no tēla. Interesanti šķita, ka skatītāji sēdēja uz skatuves.
Rita Gaiša, pensionāre, bijusī latviešu valodas skolotāja:
— Tas nebija Rainis. Tā nebija Raiņa Baiba un Raiņa Uldis. Iestudējumā nejaudās latviskums. Nenoliedzu, mūsdienās ir daudz tādu Baibas tipa sieviešu, kāda bija parādīta izrāde. Režisore acīmredzot vēlējusies izrādei piešķirt mūsdienīgāku skatījumu, bet te nav Raiņa sievietes. Dzejnieks savos darbos vienmēr sievietē pielūdzis sievieti. Raiņa lugā Baiba mīlestībā bija liela, taču izrādē tas nav jaušams. Nu nebrauca latvieši precībās piedzērušies, nebija tādas vārtīšanās, nedzīvoja tādā nesakoptībā, kāda valdīja uz skatuves. Manuprāt, arī mazā zālē nevar parādīt tādu Raini, kāds viņš patiesībā ir.
Inguna Strazdiņa, režisore:
— Skatāma izrāde, taču domāju, ka drīz to aizmirsīšu. Vietām šķita pārlieku despotiska — viens otru sit, dauza, grūsta. Nesapratu, kāpēc tas vajadzīgs. Varbūt tur nozīme režisores, Maskavā skolotās Latvijas krievietes Gaļinas Poliščukas mentalitātei. Mani īpaši nepārliecināja Zanes un Ulda lomu tēlotāji, patika Andas atveidotāja Anna Klēvere. Izteiksmīgs etīžu virknējums. Šķita par daudz izģērbšanās skatu, dažkārt ar nedaudz atklātu kailumu var pateikt daudz vairāk.
Anita, 11. klases skolniece:
— Izrāde šķita ļoti nomācoša. Taču, salīdzinot ar tāda paša nosaukuma filmu, tā patika daudz labāk. Sajūsmināja Baibas un Andas tēlotājas. Brīžiem izrāde šķita kā dzīve, brīžiem likās, ka aktieri skatītājiem rāda teātri. Lugā arī es sapratu, kāpēc Baiba aizgāja bojā — viņa gribēja būt laba, baidījās būt slikta. Emocionāli veidots bija viņas noslīcināšanās skats — Baiba nebūtībā aiziet pār nolīkušu cilvēku mugurām.
Līvija Reinberga, latviešu valodas skolotāja:
— Man izrāde patika. Protams, gribējās kaut ko vairāk no Raiņa, taču tā bija interesanta. Pārsteidza, ka tie, kuri jūsmoja par Jaunušana iestudējumu “Sensācija”, šo izrādi vērtēja daudz augstāk. Tas nozīmē, ka arī diezgan konservatīvus skatītājus tā neatstāj vienaldzīgus. Šo izrādi noskatījās arī mana meita ar draugu. Ik pa laikam viņos abos uzplaiksnot viena vai otra izrādes epizode, kuru pēc tam pārrunājot.
Sandra, skolotāja:
— Pēc izrādes aizgājām uz Maijas Tabakas gleznu izstādi. Lai gan dievinu šo mākslinieci, pēc lugas noskatīšanās man viņas darbi šķita ļoti teatrāli. To nevarēja teikt par izrādi — tā apbūra ar patiesumu.
Kalvis un Uģis, 10. klases skolēni:
— Mums izrāde ļoti patika, labprāt noskatītos vēl kaut ko līdzīgu.
***
Vērtē kritiķi
Šķiet, darbs iecerēts kā visai sarežģīts daudzslāņu iestudējums, kas pretendē uz plašām asociācijām. Taču pagaidām nav panākta visu sastāvdaļu organiska saplūsme.
Anda Burtniece
Sievietes šajā seksuālās agresijas karalaukā šķiet esam daudz stiprākas nekā vīrieši, kuri ir tizli, gļēvi vai bezcerīgi iemīlējušies sevī. Valda Čakare
Skarbs un nežēlīgs Raiņa lasījums —– sakāpināti konflikti, atkailinātas kaislības un instinkti gan seksuālajā sfērā, gan cīnoties ar varu.
Silvija Radzobe
Saistoši vērojamas aizlaiku sadzīves norises, miesiskajās izdarībās atgādinot, ka mūsu tautai ir arī nerātnās dainas.
Lilija Dzene
Visnotaļ intriģējošs sākums Nacionālā teātra “jaunajai dzīvei”.
Normunds Naumanis
