Skrīverietis Aleksejs Vulāns vietējā pašvaldībā iesniedzis nolietoto riepu un sintētisko vielu pārstrādes ražotnes būvniecības ieceri.
Skrīverietis Aleksejs Vulāns vietējā pašvaldībā iesniedzis nolietoto riepu un sintētisko vielu pārstrādes ražotnes būvniecības ieceri. Par to sākušās aktīvas diskusijas. Liela daļa Skrīveru iedzīvotāju iebilst pret šādas rūpnīcas celtniecību pašvaldības teritorijā un vāc parakstus iesniegšanai pagasta padomē.
Piesārņota vieta
— Rūpnīcu plānots celt blakus bijušajai minerālmēslu noliktavai Zaļās zemes ielā, — saka būvniecības iniciators Aleksejs Vulāns. — Šajā vietā blakus dzelzceļa atzaram ir trīsarpus hektārus liels pašvaldībai piederošs zemes gabals. Tā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, taču reāli piesārņota minerālmēsliem,tāpēc šim mērķim nav izmantojama.
Rūpnīcas jauda plānota 400 tūkstošu tonnu autoriepu gadā, būs 38 jaunas darbavietas. Iecerētā ražotne ļaus pārstrādāt jebkura veida riepas. Galaproduktus — gumijas granulas, metāllūžņus, sasmalcinātu tekstilšķiedru — var izmantot jaunu izstrādājumu ražošanai.
Riepas sasaldēs
Autoriepas rūpnīcā mazgās, žāvēs, tad sasaldēs līdz mīnus 120 grādiem, pēc tam ar spēcīgu ultraskaņu mainīs riepas struktūru, atdalot metāla daļas. Gumiju ar speciālu mašīnu paredzēts sasmalcināt, veidojot dažādu frakciju granulas. Ražošanas procesā nav paredzēts izmantot ķīmiskus komponentus. Aukstumu iegūs ar daudziem virknē saslēgtiem spēcīgiem kompresoriem.
Labvēlīgi atzinumi
— Esmu saņēmis Sabiedrības veselības aģentūras Jēkabpils filiāles atzinumu, kuru parakstījis ārsts higiēnists Viktors Ivančikovs. Tajā teikts, ka ražotne nekādā veidā neietekmēs apkārtnē dzīvojošo cilvēku veselību, — saka Aleksejs Vulāns. — Tai nav nepieciešama aizsargjosla. Rūpnīcā plānots izmantot bezatkritumu tehnoloģiju. Saņemts arī pozitīvs Ūdenssaimniecības un zemes zinātnes institūta no Jelgavas speciālistu atzinums par rūpnīcas nekaitīgumu.
Savu atzinumu izsniegusi arī Latvijas Zinātņu akadēmija. Tās prezidents Juris Ekmanis raksta: “Būvniecības iecere Skrīveru pagastā paredz izveidot ražošanas līnijas, kurās nolietotās riepas pārstrādās gumijas granulās. Rūpnīca būs draudzīga apkārtējai videi un palīdzēs atrisināt ekoloģiskās problēmas, kuras saistītas ar nolietoto riepu likvidēšanu. Latvijas Zinātņu akadēmija pilnībā atbalsta būvniecības ieceri par nolietoto riepu pārstrādi un sintētisko vielu ražošanu.”
Rūpnīcā pārstrādājamo riepu apjoms ir ļoti liels, un tās piegādās lielākoties pa dzelzceļu. Arī gatavo produkciju prom vedīs, izmantojot dzelzceļa pakalpojumus. Lai kravas automašīnām, kurām tomēr vajadzēs braukt uz rūpnīcu, nevajadzētu līkumot pa šaurajām ieliņām, plānots izbūvēt jaunu pievedceļu.
Risinās vides problēmas
Nav iespējams sakopt vidi, neko nedarot — uzskata Aleksejs Vulāns. Šajā projektā sadarbosimies ar uzņēmumiem no Čehijas, Slovakijas un Vācijas. Nolietoto autoriepu pārstrāde ir visas Eiropas, ne tikai Latvijas un Baltijas problēma. Riepu pārstrādes tehnoloģija radīta Vācijā, sadarbojoties daudzu valstu zinātniekiem, inženieriem un konstruktoriem.
Nolietotās autoriepas piesārņo vidi. Tās bioloģiski nesadalās, ir ugunsnedrošas, un aizdegšanās gadījumā atmosfērā nonāk daudz kaitīgu vielu. Taču vienlaikus riepās ir vairākas vērtīgas izejvielas — kaučuks, metāls un sintētiskā šķiedra, ko var izmantot atkārtoti, jo ekspluatācijas laikā tās nemaina sākotnējās īpašības. Rūpnīca atrisinātu ekoloģiskās problēmas, kuras saistītas ar nolietoto autoriepu likvidēšanu ne tikai Latvijā, bet daudz plašākā reģionā.
Investoru neatklāj
Šādas rūpnīcas būvniecība maksā daudzus miljonus latu. Uz “Staburaga” jautājumu, kas vēlas investēt tik milzīgus līdzekļus riepu pārstrādes rūpnīcas būvniecībā, Vulāna kungs izvairījās atbildēt, sakot, ka tas pagaidām ir noslēpums. Arī būvniecības ieceres aprakstā minēts vien vārdu salikums “mūsu uzņēmums”.
Skrīverieši protestē
Atšķirībā no Vulāna kunga daudzi skrīverieši nebūt nav tik optimistiski noskaņoti. Par to “Staburags” pārliecinājās, aptaujājot vairākus nejauši izvēlētus cilvēkus. Visi sastaptie pauda sašutumu, ka plāns rūpnīcas celtniecībai Skrīveros vispār tapis.
Iedzīvotāji negrib, ka pašvaldības teritorijā būvē šādu rūpnīcu. Publiskās vietās rīko parakstu vākšanas kampaņu, un iedzīvotāji parakstās pret rūpnīcas celtniecības ieceri. Pagasta padomē saņemts jau vairāk nekā 100 iedzīvotāju parakstu pret plāniem pašvaldības teritorijā būvēt šādu rūpnīcu. Pagasta iedzīvotāji pauž bažas, vai rūpnīca neietekmēs vidi pagasta teritorijā, vai nepalielināsies gaisa un ūdens piesārņojums. Skrīverieši, tāpat kā līdz šim, vēlas dzīvot vidē, kuru neietekmē nekādi lielražošanas uzņēmumi.
Labāk stādīt parku
Visvairāk satraukušies tie skrīverieši, kuru mājas tikai dažus simtus vai pat dažus desmitus metru no plānotās rūpnīcas celtniecības vietas.
“Jaunzemitānu” saimnieks Jāzeps Čeičs iebilst, ka būvniecības iecerē nav neviena teikuma, kā rūpnīca ietekmēs gaisa un ūdens kvalitāti. Nav aprēķinu, kuri rādītu, cik liels būs kaitīgo izmešu daudzums, kurš, pārstrādājot riepas un to sastāvdaļas, ir neizbēgams. — Savlaik te bija minerālmēslu noliktava, — saka Čeiča kungs. — Visa apkārtne bija pilna minerālmēsliem, piesārņota zeme. Pēc daudziem gadiem augsne sākusi atveseļoties, taču to atkal grasās piesārņot, šoreiz ar citām vielām. Izlietotais ūdens iesūktos zemē, plūstu pa grāvjiem uz Maizīti, līdz ar to piesārņota būtu visa pagasta teritorija. Arī valdošie vēji smakas no rūpnīcas pūstu tieši dzīvojamo māju virzienā.
Šajā vietā Skrīveru vidusskolas skolēni varētu iestādīt parku. Tas būtu daudz vērtīgāk nekā celt rūpnīcu. Man nav saprotams, kāpēc klusē skola. Ražotne no tās būtu pavisam netālu.
“Asnu” saimnieki uztraukušies ne tikai par iespējamo vides piesārņojumu, bet arī par plāniem gar šo māju būvēt jaunu pievedceļu rūpnīcai. Līdzšinējais ceļš ir ļoti šaurs un ved cauri lielu koku alejai gar pašu pagrabu. Lielajiem kravas furgoniem pa to nav iespējams izbraukt. Lai ceļu paplašinātu, nāktos gan nozāģēt lielos kokus, gan nojaukt pagrabu.
Rīkos piketu
Par iespējamo rūpnīcas celtniecību uztraucas arī “Kastaņu” saimniece Sofija Ābola.
— Vēlos dzīvot tīrā vidē, kuru neietekmē ražošanas uzņēmumi, — saka Ābolas kundze. — Labi, ka skrīverieši sākuši aizdomāties, kāds ražošanas apjoms plānots šajā rūpnīcā un kādus atkritumus te pārstrādās. Pagasta padome vēl lems, vai iznomāt zemi rūpnīcas vajadzībām. Lai nepieļautu celtniecību, esam gatavi pat piketēt pie pašvaldības dienā, kad izlems jautājumu par zemes iznomāšanu rūpnīcas celtniecībai.
Svarīgākais — iedzīvotāju viedoklis
Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Jansons uzskata, ka noteicošais ir pagasta iedzīvotāju viedoklis.
— Pašvaldībai pats svarīgākais ir iedzīvotāju viedoklis, — saka Jansona kungs. — Ja skrīverieši ir pret šādas rūpnīcas celtniecību, deputāti nebalsos par zemes iznomāšanu un neatļaus šādas būves celtniecību. Esam saņēmuši ļoti daudz skrīveriešu parakstu pret šādas rūpnīcas celtniecību un nevaram tos neņemt vērā.
Nākamo reizi pašvaldības deputāti šo jautājumu izskatīs 20. decembrī finanšu un tautsaimniecības komitejas sēdē, bet pēc tam kārtējā pagasta padomes sēdē 23. decembrī.
Blakus dzīvojamās mājas
“Staburags” apskatīja plānotās rūpnīcas celtniecības vietu. Rūpnīcu celt paredzēts daļēji aizaugušā pļavā, kura atdala pussabrukušo bijušās minerālmēslu noliktavas ēku no apdzīvotās ciemata teritorijas. Ja šajā vietā uzcels rūpnīcas korpusu, tas būs tiešā dzīvojamo māju tuvumā. Tāpēc labi saprotams skrīveriešu satraukums par gaidāmo būvniecību — neviens nevēlas nepārtraukti darbojošos rūpnīcu kaimiņu pagalmā.
Šobrīd aktuālākais jautājums — vai trīs hektāri Skrīveru zaļās zemes atrisinās Latvijas un Eiropas problēmu, ko darīt ar nolietotajām autoriepām — paliek neatbildēts. Eiropas Savienības direktīvas no 2006. gada aizliedz riepas dedzināt. Vai tiešām Latvijai, konkrēti Skrīveriem, jākļūst par visas Eiropas izgāztuvi?
Lai par rūpnīcas nekaitīgumu varētu spriest objektīvi, nepieciešami konkrēti aprēķini, ietekmes uz vidi novērtējums. Pagaidām visi viedokļi pamatoti nevis ar konkrētiem skaitļiem un pētījumiem, bet lielākoties ar emocijām un bēdīgo iepriekšējo laiku pieredzi.
