Aizvadītā nedēļa palikusi atmiņā ne tikai ar straujajām pārvērtībām dabā, kad balto sniegu un aukstumu pēkšņi nomainīja dubļi, bet arī ar negaidītām pārmaiņām cilvēku attiecībās.
Aizvadītā nedēļa palikusi atmiņā ne tikai ar straujajām pārvērtībām dabā, kad balto sniegu un aukstumu pēkšņi nomainīja dubļi, bet arī ar negaidītām pārmaiņām cilvēku attiecībās.
Spilgtākais šo pārmaiņu piemērs –– jaunās valdības veidošana, kad situācija mainījās nevis pa dienām, bet pat pa stundām. Vēl pašā nedēļas sākumā šķita, ka Aigara Kalvīša valdībā strādās divi nesamierināmākie politiskie pretinieki –– Einars Repše un Andris Šķēle, bet jau nākamajā dienā abiem draudēja “kurvītis”. Mirkli vēlāk uzzinājām, ka Andris Šķēle tomēr nebūs veselības ministrs, bet Einars Repše vadīt Aizsardzības ministriju varēs.
No malas raugoties, Kalvīša centienus var vērtēt dažādi –– gan kā bailes no “Jaunā laika” atstāšanas opozīcijā, gan mēģinājumu saliedēt divas politiskās partijas, kuru mērķi visumā ir līdzīgi, taču viedokļi par daudziem procesiem visai atšķirīgi. Lai kā arī būtu, Aigaram Kalvītim izdevās izveidot valdību, kura guva Saeimas atbalstu.
Vai šī valdība spēs nostrādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, rādīs laiks. Turklāt panākumi atkarīgi no spējas sadarboties Tautas partijai un “Jaunajam laikam”.
Uz pārdomām vedina kas cits — tik strauja viedokļu maiņa neko labu par premjeru neliecina. Vien to, ka viņš vairāk līdzinās glumam zutim, kurš gatavs visādi locīties, lai tikai sveikā izkļūtu no grūtībām, nevis liecina par cilvēku ar stingru pārliecību par savām spējām un taisnību.
Valdība izveidota, taču neatbildēts paliek jautājums, vai Aigars Kalvītis nav pāršāvis pār strīpu, aizsardzības ministra portfeli uzticot cilvēkam, kurš jau agrāk izmantojis katru izdevību, lai Ādažu poligonā šaudītos ar dažādiem ieročiem. Tāpat ārvalstu politiķus mēģinājis pārsteigt ar prasmi vadīt lidaparātu, bet, premjera amatā esot, valdības mājā staigājis lidotāja tērpā.
Tikko apstiprināti amatos, jaunās valdības ministri steidza klāstīt idejas, kā rūpēties par valsts labklājību. Pats premjers, nobažījies par inflācijas tempiem, kuri neatbilst Eiropas Savienības prasībām, situācijas uzlabojumu paredz, izsludinot algu palielināšanas moratoriju valsts iestādēs strādājošajiem. Šāda lēmuma īstenošanas gadījumā valsts iestādes zaudētu daudzus spējīgus darbiniekus, kuri pārietu strādāt privātās struktūrās.
Jaunais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka ir pārliecināts par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību, taču sola šo procesu neforsēt un pabeigt to nākamajos trijos gados.
Kaut arī Kučinska kungs sola līdz 2006. gada rudenim izdarīt visu, lai pārmaiņas nebūtu apturamas, nav pārliecības, ka šajā jomā kaut kas mainīsies vismaz līdz 2009. gada pavasarim, kad atkal notiks pašvaldību vēlēšanas un jaunajos novados būtu jāievēl jauni deputāti. Klāstot savus apsvērumus, ministrs nonāca pretrunā ar paša apgalvojumiem, paziņojot, ka neesot tiesību saīsināt jaunievēlēto pašvaldību deputātu pilnvaru termiņu. Tas nozīmē, ka teritoriālās reformas putra būs jāstrebj vēl krietni ilgi.
Pagājušajā nedēļā diskusijas raisīja neskaidrība, kas ieņems Valsts kontroliera amatu nākamos četrus gadus, jo pašreizējam Valsts kontrolierim Raitam Černajam beidzas pilnvaru termiņš. Zaļo un zemnieku savienība tieši Černaju vēlas redzēt Valsts kontroliera amatā arī nākamos četrus gadus, taču divas lielākās Saeimas frakcijas vēlas pārtraukt vienpadsmit gadu ilgušo “Černaja ēru”. Kā galveno iemeslu min pārmaiņu nepieciešamību jebkurā institūcijā, kā arī to, ka šajā iestādē vadošajā amatā nedrīkst strādāt ilgāk nekā divus termiņus. Pats Valsts kontrolieris uzskata, ka šādu normu ieviešana ir mēģinājums ietekmēt Valsts kontroles neatkarību un pakļaut to valstī vadošajam politiskajam spēkam.
Lai arī lielāko Saeimas frakciju pārstāvji nolēmuši nomainīt Valsts kontroles galveno amatpersonu, vēl līdz šim neviena alternatīva kandidatūra nav piedāvāta. Maz ticams, ka politiķi meklē profesionālu cilvēku. Drīzāk gan tādu, kurš nebāzīs degunu tur, kur nevajag. Līdz pašvaldību vēlēšanām atlikuši trīs mēneši, tāpēc politiķi izmanto katru iespēju reklamēt sevi un partiju, kuru pārstāv. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers pašreklāmai izmantojis arī valsts naudu.
Viņa pārraudzībā esošais uzņēmums “Latvijas pasts” sācis izdot bezmaksas avīzi. Krāsainā avīze, kurai iztērēts gandrīz 60 tūkstošu latu, nodrukāta 800 tūkstošu eksemplāru metienā, un to bez maksas izplata visā Latvijā. Izdevums, kura mērķis ir informēt par jaunumiem pasta darbā, sākas ar Aināra Šlesera uzrunu. Šlesera vārds minēts arī vienā citā rakstā.
Māc bažas, ka šo izdevumu Ainārs Šlesers var izmantot kā iespēju slavināt Satiksmes ministrijas veikumu, līdz ar to spodrināt paša pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas tēlu.
Pagājuši jau desmit gadu, kopš Baltijas jūras dzelmē nogrima prāmis “Estonia”. Nu publicēta informācija, ka ar šo prāmi veikti slepeni militāri pārvadājumi. Viens no iespējamajiem traģēdijas cēloņiem, ko savlaik veiktajā oficiālajā izmeklēšanā noraidīja, bija tieši saistība ar ieroču kontrabandu. Vācu žurnāliste Juta Rābe grāmatā par prāmja “Estonia” nogrimšanu jau pauda, ka iespējamākais traģēdijas cēlonis saistīts ar ieroču kontrabandu, kura pēkšņi bija jāslēpj jūrā. Nu grāmatas autores minējumus apliecinājusi arī Zviedrijas muitas amatpersona.
Lietus šaltis aizskalojušas sniegu, un Latvijas zemi atkal klāj dubļi. Žēl zudušā baltuma, jo ir taču Adventes laiks, kad gribas vairāk gaišuma.
