Lai popularizētu retās un aizsargājamās dzīvnieku sugas, Gaujas nacionālais parks ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu izdevis informatīvu materiālu par susuriem.
Lai popularizētu retās un aizsargājamās dzīvnieku sugas, Gaujas nacionālais parks (GNP) ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu izdevis informatīvu materiālu par susuriem.
Susurs, dzīvnieks ar visai noslēpumainu dzīvesveidu, tāpat kā sikspārnis, ir viens no GNP simboliem.
Spriežot pēc pētījumiem, vēsturiskām liecībām un nejaušiem novērojumiem, GNP dzīvo vai kādreiz ir dzīvojuši triju sugu susuri — lielie un, iespējams, arī mazie un dārza susuri. Slēptā dzīvesveida dēļ viņus novēro ļoti reti. Vairums ziņu par šiem dzīvniekiem saistītas ar Gaujas un Amatas ieleju, kā arī ar Siguldas apkārtni.
“Lielajiem susuriem Nacionālais parks, šķiet, ir mūsdienās vistālāk ziemeļos esošā dzīvesvieta. Latvijā vēl viņi mīt Daugavas ielejā pie Skrīveriem. Zināmi tikai daži gadījumi, kad susuri atrasti mežā. Visbiežāk dzīvnieciņi atgādina par sevi, ierodoties cilvēku mītnēs — dzīvokļos, pieliekamajos kambaros, pagrabos vai bēniņos,” pastāstīja viens no bukleta autoriem GNP zoologs Valdis Pilāts.
Latvijā dzīvo četras no 26 pasaulē un piecām Eiropā sastopamajām susuru sugām. Tāpat kā daudzviet Eiropā, Latvijā visas susuru sugas ir aizsargājamas.
Lai susuri nepapildinātu Latvijā izzudušo sugu sarakstu, GNP speciālisti aicina saglabāt šiem dzīvniekiem piemērotu vidi — nenocirstus vecus, dobumainus kokus un lazdu pamežu. Susuriem ērti ir arī putnubūri. Iedzīvotājus aicina ziņot par susuriem.
