Vallieši Janīna Noreika un Mārtiņš Lielpinka jau 28 gadus dzīvo kopā, abi ir šķirteņi. Viņu kopdzīve, mācoties no pirmās laulības kļūdām, izveidojusies laimīga un saskanīga.
Vallieši Janīna Noreika un Mārtiņš Lielpinka jau 28 gadus dzīvo kopā, abi ir šķirteņi. Viņu kopdzīve, mācoties no pirmās laulības kļūdām, izveidojusies laimīga un saskanīga.
Apprec skolasbiedreni
Mārtiņš savlaik apprecēja savu skolasbiedreni, ar kuru nodzīvoja 20 gadu, ģimenē bija meita. Tomēr nesaskaņas ar katru gadu pieauga. Īpaši tad, kad Mārtiņa sieva “iekļuva priekšniekos” un vīrs, vienkāršs traktorists, viņai kļuva par apgrūtinājumu. Reizēm sieva pat kaunējās viņa profesijas dēļ.
Milza nesaskaņas un nesaprašanās, līdz Mārtiņa pacietības “vadzis lūza”. Vīrs nolēma šķirties.
Laimīga iepazīšanās
Latgalē viņš nejauši iepazinās ar Janīnu, kurai bija trīs dēli, bet trūka saticības ar vīru. Viņi viens otrā saskatīja radniecīgu dvēseli. Tādu pašu sāpošu sirdi un tukšumu, kāds rodas, ja blakus nav tuva un saprotoša cilvēka.
— Patiesībā Mārtiņš vispirms bija iepaticies manam vecākajam dēlam, viņi visi toreiz bija tikai draiskulīgi puikas, un Mārtiņš zēniem patika. Dēls mūs arī iepazīstināja.
Abi nebijām nekādi rožainu sapņu sapņotāji. Tieši otrādi — guvuši negatīvu ģimenes dzīves pieredzi. Zinājām, kā ir tad, kad vistuvākais cilvēks izrādās vienaldzīgs un pat vēl sliktu, ir kā svešinieks, — atceras Janīnas kundze.
1981. gada rudenī toreizējais Valles kolhoza priekšsēdētājs Jānis Elksnis Janīnai un Mārtiņam ierādīja dzīvokli bijušajā Vasku skolā, kur viņi mīt joprojām.
Kļūst stipra ģimene
Janīna un Mārtiņš līdz pensijai strādāja Vallē. Viņa — fermā par slaucēju un cūkkopi, viņš — par traktoristu. Tagad abiem sāp mugura un smago darbu laiks beidzies. Pašiem tikai viena govs un četri hektāri zemes.
Saimniekot palīdz dēlu ģimenes, kurās nu jau septiņi mazbērni. Jaunākais Andris ar sievu Daci un piecgadīgo meitiņu Lindu arī dzīvo Vasku skolā. Abu pārējo dēlu ģimenes — Talsos un Tukumā.
Darba tikumu Janīnas dēli mācījās gan no mātes, gan audžutēva. Vecākās paaudzes vallieši par Janīnu un Mārtiņu saka tikai labu — strādīgi un godprātīgi cilvēki. Vienkārša ģimene, taču mājās daudz labestības un dvēseles siltuma.
Katram savs vaļasprieks
Janīnas un Mārtiņa kopdzīves 28 gadi, kā viņi paši atzīst, ir savstarpējas sapratnes un cieņas svētīti. Pirmajā laulībā piedzīvojuši strīdus un nesaprašanos, savā kopdzīvē viņi nekad tik tālu nenonākuši. Vienmēr kāda iekšēja balss brīdinājusi — nedari otram pāri, saproti un palīdzi.
Tā dzīvojot, katrs varēja aizrauties arī ar ko sirdij tuvāku. Mārtiņam patika fotografēt un makšķerēt, tagad — sēņot.
Janīna vienmēr adīja un tamborēja. Tas nekas, ka no grūtā darba fermā sāpēja rokas. Nu rokdarbiem var veltīt mazāk laika, jo ilgstoši sēdēt traucē slimā mugura.
Tomēr viņa dīkā nedzīvo. Pietiek mājas darbu, un bieži vien Janīnas kundze izcep garšīgu kēksu, kliņģeri vai kādu citu gardumu. Vasarā viņa rosās puķudārzā.
Uztic uzraudzīt kapus
Mārtiņa kungam uzticēta netālu esošo Vasku kapu uzraudzīšana. Tajos atdusas viņa lielās dzimtas senči, arī vienaudži, ar kuriem kopā tepat Vasku skolā iets.
— Tāda ir dzīve. Vecos nomaina jaunie. Manā jaunībā ap Vasku skolu bija 14 māju, un visās dzīvoja daudz cilvēku, ap 200. Tagad palikušas tikai drupas un mēs, kādi desmit vietējie. Te esam un arī paliksim. Mums vairs nekur nebūs tik labi kā te. Viss tik pazīstams, ka nakts tumsā iestaigātās taciņas varētu atrast.
Divatā vislabāk
Janīna un Mārtiņš labi jūtas gan divatā, gan tad, kad sanāk kopā bērnu ģimenes. Svētkos pašu vien pie galda esot 16.
— Kaut gan mums ir desmit gadu starpība, Mārtiņš man nemaz nešķiet vecāks. Mēs viens otru nemācām, bet uzklausām un saprotam.
Uz savu dzīvesdraugu vienmēr varu paļauties, zinu, ka viņš man nedarīs pāri un izturēsies ar cieņu. Esmu laimīga, ka Dievs man palīdzēja viņu satikt, — teic Janīnas kundze.
