Ļoti vēlētos, lai “Staburaga” darbinieki uzrakstītu kādu rakstu vai rakstu sēriju par to, kā mēs izturamies pret savām mājām.
Ļoti vēlētos, lai “Staburaga” darbinieki uzrakstītu kādu rakstu vai rakstu sēriju par to, kā mēs izturamies pret savām mājām.
Nupat Aizkraukles namu apsaimniekotāji sūtīja savus ļaudis, lai salabo durvis. Bet gan jau vakarā durvīs būs ievērts kāds klucis vai ķieģeļa gabals, lai vējš atkal tās izļoga un deformē. Diemžēl Aizkraukles pilsētas vecajā rajonā mājām ir viena kopīga iezīme — turēt ārdurvis vaļā dienu un nakti. Ja pirmā stāva iemītnieki aizver, kāds atkal iegrūž ķieģeļa gabalu virās. Vieni saka: vēdinot, lai gaiss būtu svaigs, citi atbļauj, lai nemaisās — ko gribēšu, to darīšu. Lielai daļai šādas rīcības iemesls ir viņu mājdzīvnieki un lielais slinkums izvest viņus pastaigā. Paver dzīvokļa durvis, un suns vai kaķis aizskrien. Kurš domās par cilvēku, ja savs kaķis jāizlaiž pastaigāties?
Daudzi neaizdomājas, ka aukstums un mitrums iekļūst mājā, bojā to un rada lieku siltuma patēriņu. Raud, skaita siltuma izmaksas, neapmierināti, ka mājā maz siltuma. Durvis aizvērt neienāk prātā. Sūdzas namu apsaimniekotājiem par siltuma ražotājiem, taču nevīžo aiz sevis aizvērt durvis.
Tāpēc — vai nevarētu biežāk atgādināt tā nedarīt — visiem būtu labāk. Neticami, cik kūtra ir ļaužu domāšana! Man ir kaimiņš, kurš vienmēr atstutēja durvis, lai būtu vaļā. Taču reiz radio bija noklausījies kādu raidījumu. Viņam “pieleca”, tagad rūpīgi raugās, lai durvis būtu ciet.
Vēl viena sāpe: Aizkraukles 1. vidusskolas bērniem jāiemāca kaut mazdrusciņ saprast, ka arī koki un krūmi ir dzīvā daba. Šīs skolas mazākajiem bērniem ir tieksme visu lauzt, sist, dauzīt, ar ko pagadās, kas pie rokas, pa koku zariem un krūmiem. Kā gadās kociņam tuvumā, tā zvetē, kamēr nolauž. Ja nekā nav rokās, ieķeras zaros un liec. Nav viņiem cieņas pret augiem un kokiem, nav saudzības.
Ar cieņu V. Z. Aizkrauklē
