Pārlasot “Staburagam” rakstītās vēstules, prieks par labajiem vārdiem, tomēr vēl arvien ir daudz negāciju, kuras pamanījuši mūsu lasītāji.
Pārlasot “Staburagam” rakstītās vēstules, prieks par labajiem vārdiem, tomēr vēl arvien ir daudz negāciju, kuras pamanījuši mūsu lasītāji.
Karogi kā mutautiņi
Pļaviņietis Egons Vītols raksta par Valsts karogiem, kuri svētkos pie namiem izkārti kā mutautiņi — neatbilstoša izmēra, nepiemērotos kātos.
“”Staburags” rakstīja, ka daudzviet svētkos Valsts karogu neizkar vispār, taču arī izkārtie neatbilst noteiktajam standartam, arī to kāti ir nestandarta. Jājautā, kur tie ir ražoti un kas atbild par karogu kvalitāti? Par nepiemērotajiem karogiem varat pārliecināties, svētkos atbraucot uz Pļaviņām,” raksta Vītola kungs.
Par karogiem “Staburags” rakstījis ne reizi vien, diemžēl ir namu apsaimniekotāji un īpašnieki, kuri ignorē Latvijas likumus, tajā skaitā arī par Valsts karoga izkāršanu svētkos. Nelīdz pat naudassodi.
Ražīgs mēnesis
Jaunjelgavas vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Anita Jegorova atsūtījusi garu vēstuli par novembra notikumiem vidusskolā. Skolotāja raksta, ka svinēti Mārtiņi, Lāčplēša diena, Valsts svētki, rīkoti dažādi konkursi un citas aktivitātes.
Žēl tikai, ka informāciju par notikumiem Jaunjelgavas vidusskolā saņēmām mēneša pārskata veidā, tātad — novecojušu. Gribētu saņemt operatīvas ziņas par katru pasākumu, kaut vai piezvanot redakcijai un pastāstot, kas skolā noticis.
Dienu gaišāku dara policisti
No Bebriem sūtīta kāda vēstule, kuras autore parakstījusies kā “Vecmāmiņa”. Rakstītāja labus vārdus velta Aizkraukles rajona policijas pārvaldes kolektīvam, kas sievietei pelēko 10. novembra dienu darījis gaišāku. Kundze vērsusies policijā, lai nodotu paciņu aizturētajam mazdēlam. Dežūrdaļā policisti laipni paskaidrojuši, kā tas darāms, palīdzējuši uzrakstīt iesniegumu.
“Paldies par sapratni un sirsnību! Diena bija pelēka, drūma, sirds sāpēja, bet, izejot no šīs iestādes, viss likās tik gaišs un saulains. Mājās atgriezos ar prieku sirdī, ka mūsu Latvijā ir tādi brīnišķīgi cilvēki! Diemžēl nezinu, kā viņus sauc,” raksta vecmāmiņa.
Arī “Staburagam” neizdevās noskaidrot laipno policistu vārdus, jo likumsargu kolektīvs ir liels, apmeklētāju daudz, un nav zināms, kurš tieši todien palīdzēja vēstules rakstītājai. To varētu noskaidrot, ja vecmāmiņa atklātu savu vārdu, taču sieviete to nav vēlējusies darīt.
