IESAKA AGNESE KRASTENBERGA no Pļaviņām

Janvāra nogalē man bija brīnišķīga iespēja pabūt renesanses un nedaudz agrīnajā baroka laikmetā — 16. un 17. gadsimtā. To man pavēra senās mūzikas ansambļa “Ludus” (vadītāja Māra Birziņa) koncerta “Ballo del Fiore”, kas tulkojumā nozīmē “Ziedu balle”, apmeklējums. Tas notika Rīgā, Mazās ģildes greznajā Lielajā zālē. Koncertā piedalījās solists Rūdis Cebulis (soprāns) un seno deju grupa “Ballare” (vadītāja Guna Ezermale). Jau pirms koncerta par gaidāmo pasākumu noklausījos interviju Radio Klasikā, un, pazīstot “Ludus”, tā autentisko instrumentu ansambļa — blokflauta, vijole, viola, viola da gamba, lauta un brīžam arī bundziņu skanējumu, apmēram iztēlojos, kāds tas būs, taču redzētais un dzirdētais krietni vien pārspēja gaidīto. Es jutos kā nokļuvusi Botičelli laika gleznā.

Koncertprogrammā senās mūzikas ansamblis ‘‘Ludus” atskaņoja 16. — 17. gadsimta itāļu autoru skaņdarbus un pavadīja dejas, kuras ņemtas un kuru sarežģītie soļi un figūras atšifrētas no 16. gadsimta beigu posma un 17. gadsimta sākuma slavenu itāļu deju meistaru rokrakstiem. Savukārt soprānists Rūdis Cebulis iekļāvās šajā krāšņajā koncertprogrammā ne tikai ar dziedāšanu, bet arī ar dejas soli. Milzīga nozīme te bija arī katram dalībniekam radītajiem individuālajiem renesanses laika tērpiem, kas diktēja savu cēlo iznesību, eleganci.

Programmā bija Biago Martini, Čezāres Negri, Oračio Veči, Džovani Gastoldi un Venegas de Henestrosa skaņdarbi, kā arī burvīgā jau agrīnā baroka laika angļu komponista Metjū Loka svītas daļas.

Starp citu, “Ludus” vadītāja Māra Birziņa radioraidījumā teica, ka šis koncerts ir kā gatavošanās “lielajai ballei”, kas notiks septembrī Ķedaiņos. Tas būs festivāls ‘‘Radiviliada”, kas ir veltīts Lietuvas un tā apriņķa vēsturei saistībā ar vēsturisko deju un kopējo tā laika vēsturisko situāciju Lietuvā. Ja vien būs iespējams, labprāt uz to došos. ◆

Fakts

◆ Agrīno deju grupa “Ballare” tika dibināta 2001. gadā un tā galvenokārt koncentrējas uz renesanses perioda dejām. Kā pamati tiek ņemti itāļu meistaru manuskripti. Kolektīva mākslinieciskā vadītāja ir Mag. artis un Latvijas Mūzikas akadēmijas docente Guna Ezermale.

◆ Senās mūzikas ansambļa “Ludus” (vadītāja Māra Birziņa), kurš dibināts 1988. gadā, repertuāra pamatā ir renesanses laika mūzika. Ansamblis to atskaņo uz autentisku instrumentu kopijām, laikmetam atbilstošā manierē un tērpos.