Agita Grīnvalde-Iruka
Slimnīca vēlas lielāku autonomiju, lai varētu veiksmīgāk strādāt
Aptuveni stundu garā saruna, kuras laikā veselības ministrs Hosams Abu Meri Aizkraukles slimnīcā uzklausīja tās vadītāju Rinaldu Muciņu, akcionāru pārstāvi Marģeri Zeitmani un slimnīcas galveno ārsti Ilonu Marusi, ļāva ministram labāk izprast mūsu slimnīcas darbu, problēmas un vajadzības. Vairākus speciālistu priekšlikumus ministrs atzina par vērā ņemamiem un solīja apdomāt, kā tos īstenot dzīvē.
Pagājušajā piektdienā veselības ministrs Hosams Abu Meri kopā ar vairākiem ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvjiem ieradās darba vizītē Aizkraukles slimnīcā, apskatīja telpas, iepazinās ar speciālistu darbu, pacientu pieņemšanu, viesojās ģimenes ārstes Maigas Ivanovas praksē un iegriezās arī vienā no pilsētas aptiekām.
Publiskais finansējums stagnē
Iepazīstinot ar slimnīcas darbu, tās vadītājs Rinalds Muciņš pastāstīja, ka tai ir divi īpašnieki: 71,04 % kapitāldaļu pieder Aizkraukles novada pašvaldībai, 28,96% — privātajam investoram SIA “VAF Capital”. Šeit veic ambulatoras konsultācijas un rehabilitāciju, ķirurģiskas un traumatoloģiskas operācijas dienas stacionārā, stacionāro ārstēšanu, laboratoriskos un vizuālās diagnostikas izmeklējumus, sniedz 24 stundu neatliekamo medicīnisko palīdzību un veic funkcionālos sirds un asinsvadu izmeklējumus.
Aizvadītajā gadā ambulatori valsts apmaksātās vizītēs pie speciālistiem bijuši 34 500 pacientu, par maksu — 15 634 pacienti. Valsts apmaksāti diagnostikas izmeklējumi veikti 127 329 pacientiem, par maksu — divas reizes mazāk. Dienas stacionārā veiktas 325 operācijas. Stacionārā ārstēto pacientu skaits sasniedzis 1431 pacientu, kas ir tik pat daudz kā 2023. gadā. “Gribu vērst uzmanību uz to, ka publiskais finansējums ir iegājis stagnācijas fāzē, bet to pacientu skaits, kas izmanto pakalpojumus par maksu, pieaug — pēdējo piecu gadu laikā šis skaits ir pieckāršojies. Tajā pašā laikā valsts apmaksāto vizīšu skaits pie speciālistiem pēdējos četros gados bijis gandrīz nemainīgs. Tas bremzē attīstību, jo finansējums nepalielinās,” vērtē slimnīcas vadītājs un piebilst, ka tas ir viens no izaicinājumiem. “Līdz ar to galvenais, uz ko varam balstīt savu attīstību, ir pacienti, kas izmanto medicīnas iestādes piedāvātos pakalpojumus par savu naudu. Diemžēl publiskais finansējums vairs nenosaka toni veselības aprūpē, un, ja šāda situācija saglabāsies arī nākotnē, noteicošais faktors būs privātie maksas pakalpojumi,” sacīja slimnīcas vadītājs. Ministrs piekrita, ka tādai situācijai nevajadzētu būt.
Lielākā vērtība — personāls
Lielākais dārgums un arī lielākais izaicinājums slimnīcā ir personāls. No vairāk nekā 40 ārstiem lielākā daļa ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, līdzīga situācija ir arī māsām, ārstu palīgiem, laborantiem, radiologu asistentiem. “Kopā ar pašvaldību ļoti daudz darām, lai piesaistītu jaunos kolēģus,” teic R. Muciņš. Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis piebilst, ka regulāri vismaz divas reizes gadā dodas uz Stradiņa universitāti, pašvaldība piedāvā jaunajiem speciālistiem stipendijas, var nodrošināt dzīvokli, bērniem vietu bērnudārzā. R. Muciņš piebilst, ka būtiski piedāvāt labu algu un ērtu, patīkamu darba vidi, ko cenšas arī nodrošināt, taču līdz šim ar jauno speciālistu piesaisti lepoties nevar. “Speciālistu trūkums ir viens no faktoriem, kas ierobežo mūsu darbu. Rindas uz izmeklējumiem un pie speciālistiem ir lielas,” atklāj vadītājs.
Vēl viena lieta, kas apgrūtina darbu, ir pārmērīga regulācija, lielā birokrātija un neparedzamība, jo pašreizējos apstākļos nav iespējams plānot darbu ilgtermiņā. SIA “VAF Capital” pārstāvis Marģers Zeitmanis atgādināja ministram, ka jau pavasarī izskanējis aicinājums dod slimnīcām lielāku rīcības brīvību sava darba un arī finanšu plānošanā. “Katrā slimnīcā un katrā reģionā situācija atšķiras, tāpēc ir būtiski ļaut slimnīcām daļu finansējuma plānot atbilstoši reālajām vajadzībām. Nevar visu darīt centralizēti, jāļauj vairāk darīt pašiem uz vietas, piešķirt lielāku autonomiju,” sacīja M. Zeitmanis, kurš pārstāv arī Gulbenes un Balvu slimnīcas apvienību.
Ierosina jaunu sadarbības veidu
Kā vienu no šādiem autonomijas piemēriem viņš min Gulbenes slimnīcā izveidoto ģimenes ārsta praksi. “Iedevām telpas, nodrošinājām māsiņas, devām iespēju dakterei vēl nopelnīt ar dežūrām un tādā veidā īstenojām ideju par sadarbību, kas agrāk bija atzīta par ļoti labu. Par šādu ideju domājam arī Aizkrauklē un Balvos. Saprotu, ka pēc pacientu skaita šajās vietās visas ģimenes ārstu prakšu vietas jau ir aizpildītas, taču Nacionālajam veselības dienestam būtu vērts padomāt — varbūt tomēr ārpuskārtas šādu atļauju varētu dot. Bieži vien ģimenes ārsti strādā ļoti atrauti no vietējās slimnīcas un poliklīnikas, nezina, kas tajā notiek. Manuprāt, šī būtu ļoti laba kombinācija, kas ļautu nodrošināt labāku veselības aprūpi gan primārajā, gan sekundārajā līmenī,” stāsta M. Zeitmanis. Ņemot vērā, ka gandrīz visi ģimenes ārsti ir pirmspensijas vai pensijas vecumā un daži plāno pārtraukt darbu tuvākajā laikā, tādā veidā varētu nodrošināt, lai pacienti kādu laiku nepaliek bez ģimenes ārsta. Ministrs šo priekšlikumu atzina par apdomas vērtu, tas varētu būt labs pilotprojekts vietās, kurās visiem ģimenes ārstiem tuvojas pensijas vecums vai tas jau sasniegts. Tādā situācijā daļu pacientu pakāpeniski varētu pārņemt jaunā prakse.
Pakalpojums, ko Aizkraukles slimnīca varētu attīstīt, ja būtu lielāks atbalsts no valsts puses, ir dienas stacionāra ķirurģija. “Jau šobrīd tiek veiktas plānveida operācijas dienas stacionārā, jo mums ir ļoti labi ķirurgi un traumatologi. Darba kārtībā saglabāts operāciju bloks. Cilvēki vēlas veikt operācijas tuvāk dzīvesvietai pie saviem speciālistiem. Šis pakalpojums mums tiešām ir kvalitatīvs, strādā jauni speciālisti. Ja nākotnē būtu iespēja izvērtēt dienas stacionāra budžetu, Aizkrauklē ir gan resursi, gan potenciāls, kas ļautu veikt vairāk operāciju un atslogot lielās slimnīcas. Daudzi cilvēki no reģioniem brauc uz lielajām slimnīcām uz plānveida operācijām dienas stacionārā, jo tur iespējams saņemt šo pakalpojumu par valsts naudu. Ja būtu iespēja pārdalīt finansējumu, arī mēs varētu sniegt šo pakalpojumu,” rosināja slimnīcas galvenā ārste Ilona Maruse.
Būtiski saglabāt speciālistus
Pagājušajā gadā Aizkraukles slimnīcai tika samazināts valsts finansējums ķirurga darba apmaksai nakts stundās uzņemšanas nodaļā.
Lai nezaudētu ārstus, slimnīcas vadība nolēma šīs darba stundas apmaksāt no sava budžeta, kas ir 70 000 eiro gadā. Taču tajā pašā laikā tika pieņemts lēmums, ka pieaugušajiem nakts stundās par ķirurga apskati, neatkarīgi no tā vai cilvēkam ir akūta trauma vai novēlota, ir jāmaksā. Ārste Ilona Maruse sacīja, ka lielākā daļa pacientu ir ar mieru maksāt, jo ārsts veic rentgenu, aprūpē brūci, veic citas manipulācijas, kas nepieciešamas, un nav jābrauc uz attālāku slimnīcu vai jādomā, kā pēc tam no tās nokļūt mājās. “Likums nosaka, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība ir jānodrošina valstij, taču šeit tas nestrādā un mēs it kā nonākam pretrunā ar valsts medicīnu. Ja mēs nebūtu pieņēmuši lēmumu par subsidēšanu, zaudētu speciālistus, jo tie nav vietējie ārsti, un, ja viņiem uz Aizkraukli jābrauc tikai uz dienas dežūru, tas nebūtu izdevīgi. Tāpēc mēs piemaksājam, nodrošinām arī ambulatoro pieņemšanu,” sacīja slimnīcas vadītājs. Īpaši svarīgi saglabāt šo speciālistu darbu uzņemšanas nodaļā naktī arī tāpēc, ka no pagājušā gada oktobra neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, izvērtējot katru konkrēto gadījumu, pacientus nogādā arī Aizkrauklē. Agrāk veda tikai uz reģionālajām slimnīcām. Ministrs gan atklāja — novērojumi liecina, ka situācija slimnīcās ļoti atšķiras. Ir pirmā līmeņa ārstniecības iestādes, kur šos pacientus nevēlas pieņemt. Jaunā kārtība pagarināta līdz šī gada jūnijam, lai iegūtu vairāk datu un varētu izvērtēt šo iniciatīvu.
Piecu līmeņu sistēma nedarbojas
Diemžēl līdz šim ministrijā pieņemtie lēmumi par reformām veselības aprūpē vienādi attiecās uz visām viena līmeņa ārstniecības iestādēm. Taču, ja pats ministrs atzīst, ka slimnīcu darbā vērojama liela atšķirība, tad kāpēc nevērtē katras konkrētās slimnīcas paveikto, lai varētu lemt, kam piešķirts vairāk naudas un kur varētu sniegt vairāk pakalpojumu? “Piekrītu, ja mēs redzam, ka slimnīca strādā labi, varētu skatīt jautājumu par finansējuma pārdalīšanu,” sacīja ministrs un piekrita, ka pašreizējā sistēma, kad slimnīcas Latvijā sadalītas piecos līmeņos, vairs nestrādā un tā ir jāmaina. “Ir plānotas tikšanās ar katra līmeņa visu slimnīcu vadītājiem, lai pārrunātu, kā šo sistēmu varētu mainīt. Ja Aizkraukles slimnīca vairs nebūs piesaistīta konkrēta līmeņa grupai, tad arī varētu plānot finansējumu atbilstoši tās stiprajām pusēm un pakalpojumiem, kas tiek attīstīti, kur ir speciālisti un kvalitāte. Šis ir būtisks laiks, jo šogad jāpieņem lēmums, kāds būs slimnīcu tīkls Latvijā tuvāko piecu gadu laikā, kāda būs sadarbība starp ārstniecības iestādēm,” sacīja ministrs.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags.
Reklāma