Neretas pagasta zemnieku saimniecība “Stērķēni”, kurā saimnieko Alvis Možeiks, ir viena no Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības dalībniecēm.
Neretas pagasta zemnieku saimniecība “Stērķēni”, kurā saimnieko Alvis Možeiks, ir viena no Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības dalībniecēm. Šajā saimniecībā iegūst ekoloģiski tīru medu.
Manto no tēva
Alvis Možeiks savā saimniecībā turpina tēva iesākto rūpalu — biškopību. Tēvam Alfrēdam tas gan vairāk bija vaļasprieks, taču dēla ģimenei tas ir ienākumu avots.
85 gadus vecais Alfrēds Možeiks atceras: “1937. gadā gani lauka malā kokā pamanīja bišu spietu. Pasaucām palīgā kaimiņu, kurš kaut ko saprata no bitēm, spietu noķērām un ielaidām nelielā stropā. Nākamajā gadā mums jau bija divas bišu saimes, tad četras un vairāk. Tagad, kad biškopību turpina dēls, palīdzu viņam ar padomu, mājās ierīkota neliela darbnīca, kur gatavoju stropus. Darbos, kur viens cilvēks netiek galā, eju dēlam palīgā.”
Videi draudzīga saimniekošana
Pašreizējais dravas saimnieks Alvis Možeiks turpina:
— Pašlaik mums ir 50 bišu saimju, stropi izvietoti divās vietās mājas tuvumā. Iegūto medu pārdodam tirgū Rīgā, kur mums ir pašiem sava tirdzniecības vieta.
Saimniekošanai ar bioloģiskām metodēm pievērsāmies pirms diviem gadiem. Sertifikācijas institūcija “Vides kvalitāte” no Salaspils novērtēja saimniecību un izsniedza sertifikātu, kurš liecina, ka 2002. gadā sākās mūsu pāreja uz bioloģisko saimniekošanu. Taču tas vēl nedeva iespēju pārdot medu kā ekoloģiski tīru produktu. Pēc gada mūs pārbaudīja atkal un izsniedza jaunu sertifikātu, kurā rakstīts, ka uzņēmuma darbība atbilst pārejas periodam uz bioloģisko produktu ražošanu. Nu šogad beidzot esam saņēmuši apliecinājumu par uzņēmuma darbības atbilstību bioloģiskajai ražošanai šādās jomās: zemkopībā, lopkopībā un biškopībā.
Bišu drava kā ganāmpulks
Ar lopkopību gan “Stērķēnos” nenodarbojas, vienīgā saistība ar šo nozari ir tāda, ka bišu dravai nepieciešams ganāmpulka numurs, kas biškopim liekas visai dīvaini. Zemkopība saistīta ar nektāraugu audzēšanu. Pirmo gadu saimniecībā iesēts bišu amoliņš un viengadīgā facēlija. Šī vasara medus ievākšanai nebija visai labvēlīga, taču facēlijas priekšrocība ir tā, ka labu medu no šī auga var ievākt arī vēsākā laikā.
Dažādu un meža ziedu
“Stērķēni” pārdod divu veidu medu — dažādu ziedu un meža ziedu. Dažādu ziedu medus vākts pirmais, bet meža ziedu — augustā.
“Stērķēnu” medu var pazīt pēc zeltainajām etiķetēm. Tajās norādīts, kas tas par medu, kad un kur ievākts, arī tas, ka ir ekoloģiski tīrs produkts. Biškopi mulsina prasība norādīt medus derīguma termiņu.
Alvis Možeiks saka: “Labs dabīgs medus kristalizējas un var glabāties kaut piecus gadus, tāpēc nesaprotu, kā var noteikt medus derīguma termiņu?”.
Ārstē ar dabīgiem preparātiem
Bioloģiskā saimniekošana bišu dravā atšķiras ar to, ka bišu slimošanas gadījumā nedrīkst lietot medikamentus, tikai dabīgus preparātus. Lai bites no slimībām pasargātu, regulāri jāveic dažādi profilakses pasākumi. Piemēram, stropus jādezinficē ar skābeņskābi. Stropi biežāk jāpārskata, dabīgo profilakses preparātu izlikšana stropos ir darbietilpīgāks process. Saimniekojot bioloģiski, bitēm vajag daudz lielāku uzmanību. Bišu piebarošanai nedrīkst izmantot cukuru, jālieto pašu vāktais medus, tāpēc Alvis Možeiks vienmēr atstāj medus rezervi.
Pēc padoma pie lietuviešiem
Lai varētu saņemt apliecinājumu saimniekošanai ar bioloģiskām metodēm, saimniecības vieta bija jānorāda arī kartē, jo ekoloģiski tīru produktu ražotnes tuvumā nedrīkst būt atkritumu izgāztuves, citu objektu, kuri piesārņo dabu. Tādu ne tuvākā, ne tālākā apkaimē nav, “Stērķēni” ir tālu no pagasta centra, klusā meža ielokā, pavisam tuvu Lietuvas robežai.
Šad tad Alvis Možeiks brauc pieredzes apmaiņā pie Lietuvas biškopjiem, jo kaimiņzemes dravnieki šajā ziņā ir zinošāki. Lietuvā savlaik pirkti arī biškopībā nepieciešamie instrumenti. Nākotnē Alvis Možeiks plāno pamazām palielināt dravu, katru gadu to papildinot par aptuveni desmit saimēm.
