Kādai sērenietei (uzvārds redakcijai zināms) 10. novembris izrādījās melnā trešdiena. Viņa ”Staburagam” uzticēja bēdu stāstu ne tāpēc, lai sūdzētos, bet tādēļ, lai brīdinātu citus pircējus būt uzmanīgiem veikalā “T—Market”.
Kādai sērenietei (uzvārds redakcijai zināms) 10. novembris izrādījās melnā trešdiena. Viņa “Staburagam” uzticēja bēdu stāstu ne tāpēc, lai sūdzētos, bet tādēļ, lai brīdinātu citus pircējus būt uzmanīgiem veikalā “T—Market”.
— Tovakar ap sešiem, ejot uz autobusu, iegāju veikalā “T—Market”. Steigā maciņu biju ielikusi tīkliņā. Veikalā es to atstāju skapītī. Tā kā to biju darījusi regulāri, neuztraucos, ka skapītim nav atslēgas (tās bija tikai kādiem četriem skapīšiem). Pie kases konstatēju, ka man nav naudasmaka, gāju pie skapīša paņemt tīkliņu, bet skapītis izrādījās tukšs. Zaglim todien bija varens ķēriens — makā bija man jubilejā dāvinātā nauda, kura bija paredzēta veļasmašīnas iegādei. Veikalā ir novietotas videonovērošanas kameras, taču monitorā nevar redzēt cilvēka seju, kurš izņem no skapīša manu tīkliņu. Apsargs teica, ka neesot vērts ziņot policijai, jo šis nav pirmais tāds gadījums. Zinu, ka pati esmu vainīga, bet varbūt no manas kļūdas mācīsies citi. Vakaros, kad tumšs, veikala ārpusē parasti stāv daudz cilvēku, kuri pa logu labi var pārredzēt pircējus, kas skapīšos atstāj somas. Neapgalvoju, ka visi ir zagļi, bet izklaidīgu pircēju te viegli pamanīt, — stāsta apzagtā sēreniete.
— Nesaprotami tikai, kāpēc vajadzīgas novērošanas kameras, ja tās neko nedod? Vai tiešām tās nevar noregulēt tā, lai redzama cilvēka seja, kurš dodas pie skapīšiem? Acīmredzot zagļi zina, ka ar kameru palīdzību viņus nenotvers.
Droši vien, ja mēģinātu iznest preces no veikala, tad gan apsargi sarosītos, bet pircēja mantas taču tāds nieks vien ir.