Izlasot “Staburagā” redakcijas sleju otrdienas (9. novembra) numurā, guvu pamudinājumu rakstīt laikrakstam.
Izlasot “Staburagā” redakcijas sleju otrdienas (9. novembra) numurā, guvu pamudinājumu rakstīt laikrakstam.
Ar jūsu starpniecību gribu vērsties pie tiem medniekiem (viņi nav šī vārda cienīgi), lai palīdz izbeigt ciešanas sunim, kuru paši sašāvuši.
Stāsts ir tāds: man laukos dzīvo radi, es pati kādreiz turpat blakus dzīvoju. Neesam arī paši bez grēka. Suņus turējām ne pēc visiem noteikumiem, bet es domāju, ka tas nav iemesls nošaut vai sašaut sava mednieku kluba biedra suni.
Tāpēc es vēršos pie tā (ne)cilvēka, kurš sašāva Rembo. Pabeidziet savu nelietīgo darbu līdz galam, lai dzīvnieks, kurš uzticīgi kalpoja saimniekiem gandrīz divdesmit gadu, nemokās. Saprotu arī saimniekus, kuri vēl cerēja, ka suns atlabs, bet cerību vairs nav. Suns dzīvot grib, tomēr vecums dara savu. Atliek vai nu iemidzināt vai nošaut. Es uzskatu, ka jānošauj tam, kurš suni ievainoja.
J. kundze Koknesē (redakcijai autores vārds zināms)
