Bālais mēness nobālējis, skatot ļaužu nelaimes.
Bālais mēness nobālējis,
Skatot ļaužu nelaimes,
Bet varbūt tā novājējis —
Nesaņem jau pabalstus.
Jā, tur, augšā, labāk redzams,
Kuri krīt un kuri kāpj,
Kuri tikai nedaudz blēdās,
Kuri pilnām riekšām grābj.
Būtu tuvāk, uzprasītu,
Kā tad ir ar Laventu?
Varbūt spiedē likt to iekšā,
Parādus lai saņemtu?
Protams, redzēji tu arī,
Kā to zviedru kuģi griež,
Kas tos trijus miljonus
Pievāca un dāsni šķiež.
Stāv pie ratiem Repše skaļais,
Kas nu vērtēs, pamācīs?
Vēsā mierā sēž tur zaļais —
Izspļauts Rūdolfs Blaumanis!
Mēnestiņ, ak, sudrabbālais!
Tu vēl vari tautu glābt.
Naktīs liec pa jumtiem staigāt
Tiem, kas sola, viļ un krāpj!
KNABs tev slavas dziesmas
dziedās —
Cel tik nost un maisā liec!
Spēj tik šķirot, kurus tiesāt,
Kurus prom no troņa triekt.
