Ik gadu Aizkraukles rajona iedzīvotāji rada vairāk nekā 1860 tūkstošu kubikmetru notekūdeņu. Lielāko daļu no tiem tieši vai pastarpināti iepludina Daugavā.
Ik gadu Aizkraukles rajona iedzīvotāji rada vairāk nekā 1860 tūkstošu kubikmetru notekūdeņu. Lielāko daļu no tiem tieši vai pastarpināti iepludina Daugavā. Tas ietekmē upes ekosistēmu, līdz ar to arī cilvēkus, kuri dzīvo Daugavas krastos un izmanto upi kā ūdens ņemšanas vietu vai citiem mērķiem. Lielāko daļu sadzīves notekūdeņu pārstrādā bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās, taču ir vielas, kuras nav iespējams pārvērst apkārtējai videi nekaitīgos savienojumos, tāpēc veidojas paliekošais piesārņojums. Vides aizsardzības speciālisti apgalvo, ka pašvaldībās Daugavas krastos apmierinoši rūpējas par to, lai upē nokļūtu vienīgi attīrīti notekūdeņi. Lielākā problēma –– attīrīšanas iekārtas bieži vien ir vairāk nekā 20 gadu vecas un novecojušas kā morāli, tā arī fiziski.
Strādā baktērijas
Lielāko daļu notekūdeņu attīra bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās. Tādas Aizkraukles rajonā ir 26. Kopējā jauda — 7,84 tūkstoši kubikmetru diennaktī. Šis apjoms ir pietiekams, lai attīrītu visus notekūdeņus, tikai ar nosacījumu, ja nerodas traucējumi iekārtu darbībā.
Attīrīšanas metode visās šajās iekārtās ir viena un tā pati. Notekūdeņiem pievieno īpašas baktērijas, kuras noārda piesārņojumu, turklāt bagātina ūdeni ar skābekli, veicinot savienojumu noārdīšanos līdz tādai pakāpei, ka tie kļūst apkārtējai videi nekaitīgi.
Ceļ par dāņu naudu
Vēl pirms četriem gadiem Jaunjelgavā attīrīšanas iekārtu nebija. Lielākā daļa notekūdeņu pa dažnedažādiem ceļiem ieplūda upē. Lai to novērstu, pilsētai izdevās iegūt Dānijas finansējumu ūdens un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijai, un 2000. gadā sāka darboties pēc dāņu projekta būvētās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas ietaises.
Baseins aizsalst
Diemžēl daudz siltākam klimatam domātās iekārtas ziemas laikā nedarbojās. Atklātais baseins, kurā notiek aktīvais attīrīšanas process, ziemā aizsala. Ūdens temperatūra pazeminājās līdz četriem grādiem, un baktērijas, kuras veica attīrīšanu, gāja bojā. Upē atkal nokļuva neattīrīti notekūdeņi, un pašvaldībai nācās meklēt finansējumu, lai situāciju uzlabotu.
No Valsts investīciju fonda izdevās iegūt 42 tūkstošus latu, un par šo summu virs centrālā baseina izbūvēja angāru, kas palīdz saglabāt attīrīšanas iekārtu darbībai nepieciešamo minimālo gaisa temperatūru. Kopš pagājušās ziemas attīrīšanas iekārtas funkcionē neatkarīgi no laika apstākļiem.
–– Iekārtas jauda ir 400 kubikmetru diennaktī, –– saka Jaunjelgavas attīrīšanas iekārtu operators Aleksandrs Fedotovs. –– Pilsēta reāli izmanto tikai pusi no iespējamajām jaudām un diennaktī attīra ap 200 kubikmetru notekūdeņu. Kanalizācijas sistēmai, kura notekūdeņus nogādā attīrīšanas iekārtās, pieslēgta apmēram puse pilsētas māju. Pārējo ēku īpašnieki izmanto nosēdakas, no kurām lielāko daļu notekūdeņu uz attīrīšanas ierīcēm atved ar asenizācijas mašīnu.
Attīrīšanas iekārtu darbību aukstā laikā apgrūtina tas, ka pilsētā karsto ūdeni nodrošina tikai nedēļas nogalē, taču attīrīšanas iekārtas paredzētas daudz lielākam silto notekūdeņu apjomam. Tāpēc arī bija nepieciešams angārs, kuru pašās aukstākajās ziemas dienās pat nākas apsildīt.
Parasti attīrīšanas iekārtās pilns ūdens attīrīšanas cikls ilgst 18 stundu, bet Jaunjelgavā izmantotā tehnoloģija šo procesu ļauj paveikt aptuveni sešās stundās, vienā porcijā attīrot ap 30 kubikmetru notekūdeņu.
Dūņu vannā aug tomāti
Attīrīšanas procesā rodas dūņas, kuras izmantojamas kā mēslojums. Diemžēl informācija par dūņu apjomu, ko saražo Jaunjelgavas attīrīšanas iekārtās, nezināmu iemeslu dēļ nav atrodama pārskatos, kuri jāiesniedz vides aizsardzības institūcijās. Oficiālajos dokumentos nav atklāti arī šo dūņu izmantošanas veidi.
Jaunjelgavas attīrīšanas iekārtu operators Aleksandrs Fedotovs “Staburagam” apgalvoja, ka dūņām savlaik veiktas analīzes un konstatēts, ka, piemēram, svina piesārņojums tajās ir zemāks nekā augsnē jebkurā laukā Jaunjelgavas apkaimē.
–– Šīs dūņas ir lielisks mēslojums, — saka Fedotova kungs. — Tās izmantoju gan pats, gan daudzi citi jaunjelgavieši. Lietojot šīs dūņas kūtsmēslu vietā, nav nepieciešams nekāds cits mēslojums. Lieliski aug gan gurķi, gan tomāti, gan citas lauksaimniecības kultūras. Pirms gada baseinā, kurā krājas dūņas, pat sāka augt tomāti. Neviens tos speciāli nesēja. Iespējams, sēklas bija iekļuvušas notekūdeņos un nonāca augšanai labvēlīgos apstākļos. Ieguvām lielisku ražu.
Derīgas pēc gada
Madonas reģionālās vides pārvaldes Aizkraukles teritoriālās daļas vadītājs Eduards Tumeļkāns skaidro, ka informācijas par Jaunjelgavā saražoto dūņu daudzumu un kvalitāti, iespējams, nav kāda ierēdņa kļūdas dēļ.
–– Lai notekūdeņu attīrīšanas iekārtās saražotās dūņas varētu droši izmantot, jāveic katras dūņu porcijas analīze, –– skaidro Tumeļkāna kungs. — Datu, vai šādas regulāras analīzes veiktas Jaunjelgavā, nav. Tikai vadoties no šo analīžu rezultātiem, pašvaldības vadītājam jāizlemj, kā dūņas izmantot –– atļaut lietot laukos, kur audzē lauksaimniecības kultūras, lietot ganību uzlabošanai vai noglabāt izgāztuvē kā jebkurus citus sadzīves atkritumus. Pie tam dūņas lauksaimniecībā var droši izmantot tikai pēc tam, kad tās vismaz vienu ziemu izsalušas. Aukstumā iet bojā cērmju oliņas un vairāki citi bīstami organismi, kuri varētu būt palikuši dūņās attīrīšanas procesa beigās.
Bīstamās suliņas
Sērenes pagastā darbojas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas “BIO 100”. Tās apsaimnieko daudznozaru kompānija “Daugava” un izmanto arī pagasta iedzīvotāji.
–– Šāda veida attīrīšanas iekārtas piemērotas sadzīves un rūpniecības notekūdeņu, kuri pēc sastāva līdzīgi, attīrīšanai, –– saka Eduards Tumeļkāns. –– Tāpēc brīdī, kad šīm attīrīšanas ierīcēm 2001. gadā pieslēdza “Daugavas” pienotavu, radās nopietnas problēmas. Notekūdeņi, kuri rodas piena produktu ražošanas procesā, ir ļoti grūti attīrāmi. Baktērijas, kuras parasti izmanto attīrīšanas iekārtās, ar šo uzdevumu netiek galā. Ļoti grūti neitralizējamas suliņas rodas siera gatavošanas procesā. Turklāt no tonnas piena, ražojot sieru, suliņu ir aptuveni 700 litru. Visdrošāk šīs suliņas nevis novadīt attīrīšanas ierīcēs, bet iestrādāt skaidās un gatavot kompostu, ko vēlāk izmanto lauku mēslošanai.
Piena ražošanas notekūdeņu dēļ Sērenes attīrīšanas iekārtas bieži vien ar savu uzdevumu netika galā, un ūdenstilpēs ieplūda neattīrīti notekūdeņi. Bija jāmeklē speciālas baktērijas un jāmaina attīrīšanas ierīču darba cikls. Analīžu rezultāti liecina, ka pēdējā gadā laikā sēreniešiem izdevies problēmas atrisināt.
Nākotnes problēma
Daugavas kreisajā krastā iepretim Aizkraukles pilsētai vasarnīcu kooperatīva teritorijā kanalizācijas novadīšanas tīkla nav. Cilvēki izmanto izsmeļamās akas šo ūdeņu savākšanai vai veido aku sistēmas, ļaujot notekūdeņiem iesūkties gruntī. Pagaidām vasarnīcu teritorijā pastāvīgi dzīvojošo cilvēku skaits nav liels, līdz ar to notekūdeņu savākšana un attīrīšana nav aktuāla problēma, iedzīvotāji to pietiekami labi spēj atrisināt paši. Tomēr pēdējos gados iezīmējusies tendence iedzīvotāju skaitam palielināties. Tāpēc pašvaldībai nāksies domāt, kā nodrošināt pietiekami kvalitatīvu un drošu notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu.
Putu “cepure”
Notekūdeņu attīrīšanas problēmas samērā bieži rodas Seces pagastā. Brīžiem pat veidojas situācija, ka pašvaldība dabas resursu nodokli (to aprēķina, ņemot vērā radīto piesārņojumu –– aut.) maksā lielāku nekā Aizkraukles pilsēta, kurā ir daudzkārt lielāks iedzīvotāju skaits, toties ļoti efektīvas un drošas notekūdeņu attīrīšanas ierīces.
–– Šīs attīrīšanas ierīces darbojas jau vairāk nekā 24 gadus, –– saka attīrīšanas iekārtu santehniķis –– operators Jānis Galvanovskis. –– Diennaktī jāattīra no 40 līdz 60 kubikmetriem notekūdeņu. Diemžēl šīs attīrīšanas ierīces jau ievērojami nolietojušās. Iespējams, to celtniecības gaitā pieļautas neprecizitātes, tāpēc arī veidojas situācija, ka neattīrīti notekūdeņi ieplūst Secenes upē, no kurienes tie tālāk nokļūst Laucesē un vēlāk arī Daugavā.
Bieži vien problemātiski attīrīt notekūdeņus brīvdienās, kad daudz vairāk mazgā veļu. Modernie mazgāšanas līdzekļi nebūt tik viegli nepakļaujas attīrīšanai, un virs baseina, kur darbojas baktērijas, pat veidojas prāva putu “cepure”. Problēma ir arī lielais skalošanas ūdens daudzums. Tas ir gandrīz tīrs un atšķaida notekūdeņus. Veidojas situācija, ka baktērijām, kuras noārda netīrumus, nav “darba”, un tās iet bojā. Ja šādā brīdī atkal ieplūst netīru ūdeņu porcija, tās neattīra.
Projekts gandrīz gatavs
Vajadzīgas jaunas attīrīšanas ierīces. Seces pašvaldība noslēgusi līgumu ar firmu “Delfīns un Ko” par ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tehniskā projekta izstrādāšanu. Tas paredz ne tikai sakārtot kanalizācijas sistēmu Seces ciemata teritorijā, bet arī izbūvēt jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Projekta kopējās izmaksas –– 262 tūkstoši latu, un tā realizācija sāksies 2006. gadā.
Seces pagastā plānota arī mazstāvu dzīvojamo ēku, tūrisma un atpūtas būvju celtniecība īpašumā “Krastkalni”. Te paredzēts uzbūvēt 20 ēku, un Madonas reģionālās vides pārvaldes speciālisti uzskata, ka nepieciešams izbūvēt centralizētu kanalizācijas sistēmu un pieslēgt to bioloģiskajām attīrīšanas ierīcēm. “Krastkalni” no Seces centra ir 13 kilometru attālumā. Ekonomiski nepamatota būtu tik gara kanalizācijas cauruļvada izbūve ar vairākām pārsūknēšanas stacijām. Tāpēc ļoti iespējams, ka projekta realizētājiem nāksies būvēt arī jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Ūdens ietek pazemē
Staburaga pagastā darbojas līdzīgas attīrīšanas ierīces kā Secē. Arī attīrāmo notekūdeņu apjoms ir ļoti līdzīgs, toties nav attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas problēmu, kādas ir kaimiņos. Arī analīžu rezultāti vienmēr atbilst pieļaujamajām normām.
— Grūti izskaidrot, kāpēc izveidojusies šāda situācija, –– saka atbildīgais par Staburaga pagasta komunālo saimniecību Jānis Koļčs. –– Visticamāk, kaimiņu pagasta iekārtām patiešām ir kāda tehniska nepilnība. Braucot cauri Secei, reizēm pēc smakas vien var noteikt, kur ir attīrīšanas iekārtas, bet pie mums tās vismaz tādā veidā atrast nevar. Attīrīšana notiek pietiekami kvalitatīvi. Iekārtas ir vairāk nekā kilometru attālumā no pagasta centra. Caurule, pa kuru Daugavā būtu jāietek attīrītajiem notekūdeņiem, ir 300 metru augšpus Staburaga klints. Tomēr pa šo cauruli nekas netek. Ūdens no attīrīšanas ierīcēm nokļūst nostādināšanas dīķī, taču zem tā ir plaisas dolomīta slānī, tāpēc ūdens nevis uzkrājas un ietek Daugavā, bet aiztek pazemē. Precīzas informācijas par tālāko šo notekūdeņu ceļu nav. Vides aizsardzības speciālisti uzskata, ka ūdens, kurš iesūcas pazemē, ir pietiekami attīrīts, lai nenodarītu būtisku kaitējumu videi.
Nule iedarbinātas
Skrīveru pagastā ir nevis viena, bet pat četras notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Trīs no tām ir vecas, un pagasta centrā esošās tikai ar grūtībām spēj attīrīt notekūdeņus atbilstoši prasībām. Toties Skrīveru sociālās aprūpes centrā par Aizkraukles rajona padomes līdzekļiem nule uzbūvētas pilnīgi jaunas attīrīšanas iekārtas, kuru jauda ir no pieciem līdz 60 kubikmetriem diennaktī. Iekārtas pārbaudei iedarbinātas pavisam nesen, un tikai nākamnedēļ tās pilnībā nodos ekspluatācijā.
Piedalās projektos
Arī Aizkraukles pagastā ir savas nelielas jaudas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Tomēr šo kanalizācijas sistēmu plāno pieslēgt Aizkraukles pilsētas notekūdeņu attīrīšanas sistēmai, kura ir jaudīgākā un modernākā Aizkraukles rajonā.
Kokneses pagastā, tāpat kā daudzos citos, notekūdeņu attīrīšanas ierīces ir fiziski nolietojušās un būtu nepieciešamas jaunas. Arī milzīgais elektroenerģijas patēriņš šajās iekārtās pašvaldībai nav izdevīgs, tāpēc koknesieši, tāpat kā skrīverieši un pļaviņieši, piedalās projektos, lai iegūtu investīcijas jaunu attīrīšanas iekārtu celtniecībai, vienlaikus rekonstruējot arī ūdensapgādes sistēmu. Aizkraukles rajonā ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas projektus izstrādā piecas pašvaldības.
Investēs divus miljonus latu
Vienas no savlaik efektīvākajām attīrīšanas iekārtām bija Pļaviņās. Diemžēl iekārta celta pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā, un 20 gadu laikā betona rezervuāros radušās daudzas plaisas.
Tāpēc arī pļaviņieši iesaistījušies 15 Latgales pilsētu ūdenssaimniecības attīstības projektā. Tā izmaksas ir nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu, taču par šo naudu varēs sakārtot tikai daļu pilsētas kanalizācijas tīkla un uzbūvēt jaunas attīrīšanas iekārtas. Tās būs blakus pašreizējām, līdz ar to nevajadzēs būvēt jaunus kanalizācijas spiedvadus, tikai palielināt pārsūknēšanas staciju jaudu.
Jau līdz decembra beigām būs zināms, vai pašvaldība finansiāli varēs piedalīties šajā projektā, kuru realizēt plāno no 2006. līdz 2008. gadam. 75 procentus no projekta izmaksām segs Eiropas Savienība, 15 procentu valsts un 10 procentu pašvaldība. Tas nozīmē, ka projekta realizēšanai pašvaldība tērēs 200 tūkstošu latu. Ņemot vērā, ka Pļaviņu pilsētas gada budžets bez mērķdotācijām ir 500 tūkstošu latu, tā ir ļoti liela summa.
Gostiņos bīstama situācija
Taču jaunās iekārtas tikai daļēji atrisinātu pļaviņiešu problēmas, jo būtu sakārtota vienīgi kanalizācijas sistēma pilsētas teritorijā starp Daugavu un dzelzceļu. Līdz šim nav pat aprēķināts, cik izmaksātu kanalizācijas sistēmas izveidošana dzelzceļa otrā pusē. Pļaviņieši zina, ka pilsētas teritorijā ir vismaz piecas vai sešas caurules, pa kurām notekūdeņi no šīs dzelzceļa puses mājām ietekot tieši Daugavā. Arī “Staburagam” izdevās vienu šādu noteku atrast netālu no Pļaviņu ugunsdzēsēju posteņa. Uz upi strauji tecēja smirdīga ūdens šalts.
Neviens vēl nav rēķinājis arī to, cik izmaksās kanalizācijas sistēmas izbūve Gostiņos. Te ir ļoti blīva apbūve, un izsmeļamās kanalizācijas akas bieži vien ierīkotas tikai dažu metru attālumā no dzeramā ūdens ņemšanas vietām.
Vajadzīgas jaunas
Spriežot pēc attīrīšanas iekārtās veikto analīžu rezultātiem, Daugavā ieplūst pietiekami attīrīti notekūdeņi, kuri būtiski neietekmē upes ekosistēmu. Tomēr lielākā daļa attīrīšanas iekārtu ir ļoti vecas un fiziski nolietojušās, tāpēc arvien lielāka kļūst avāriju iespējamība. Līdz ar to upē var nokļūt neattīrīti notekūdeņi. Piemēram, Pļaviņu attīrīšanas iekārtu avārijas gadījumā Daugavā ik dienu ieplūstu vairāk nekā 1000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu. Šo iekārtu būvniecība ir ļoti dārga, pašvaldībām jāmeklē investori projektu realizācijai.
